Original subtitles

Tā ir Rīma.

Kur viņa uzradās?

- Nezinu. Kāds skrēja. Domāju - Slepkava. - Nē, nav.

Tas nenozīmē, ka esam drošībā. Nezinām, kas viņa ir.

Pavaicājam!

- Tikai tāda doma. - Tavs pienākums nav domāt.

Ko darīsim?

Vērosim viņu un pārbaudīsim ieročus.

Labi.

Nespēju noticēt! Rik, kur tev prāts?

Es visu kontrolēju.

Kāpēc tā darīji?

- Es tik... Es... - Runā!

Citādi viņa mirtu.

Jā, tā arī bija domāts, Rik.

Es pārgriezu virvi.

- Nu, tu... - Viņa devās uz IT daļu.

Varēji man pateikt.

Kas tas?

- Kur viņa ir? - Iegāja atpakaļ iekšā.

Neej!

Vai slikti izskatos?

- Nē, nē, nē. Es... - Vai tas...

Es tikai... Domāju, ka izskatīsies citādi.

Vai tas ir Slepkava?

Ei. Pag, vai nodarīju tev pāri? Viss labi?

- Nē! Jā! It kā! - Nē? Labi. Nāc.

- Mums viņš jānogalina. - Piedod.

Tā nav tava vaina.

Labi.

Kāpēc to neizdarīji?

Bet viņš var mūs ielaist seifā.

- Sūds. - Viņš joprojām elpo.

- Pielikšu tam punktu. - Nē. Miris viņš mums nedabūs ēdienu.

Mums jātiek prom no šejienes.

Nāc.

Paņem cirvi. Un dod ziņu, ja viņa nāk augšā.

Ei, ko viņš teica?

Es zināju! Viņš nepateica kodu.

- Nē, vienkār... - Teicu, lai paņem cirvi.

Viņa iznira no ūdens. Viņa nāk augšā pa kāpnēm.

Viņa pamanīs asinis. Dirsā!

Nē, es pievienoju asinis.

Pievienoji asinis?

Jā. Manējās. Lai aizvilinātu viņu prom.

Pat ja viņa mūs atrastu, mēs varētu viņu izmantot.

Ja viņai draudētu briesmas, viņš pateiktu kodu.

Nē, nav vērts riskēt.

Ja viņa pietuvosies, aizbiedēsim.

Un tad nogalināsim viņu, kā runājām,

un atstāsim viņa līķi, lai viņa turētos pa gabalu.

- Ja nu mēs mēģinātu ko citu? - Nevienu neinteresē tavas idejas.

Skaidrs?

Vienkārši stāvi sardzē un ziņo, vai viņa nāk vai ne.

Odrij, pagaidi.

Beidz!

Ei!

Es jau iešāvu vienu bultu tavā plecā.

Ja pakustēsies, šī būs tieši sirdī.

Klau. Tam vīram, kuru paņēmāt, ir kaut kas mans.

Tikai gribu to atgūt. Tas viss.

Mēs teicām - viņš ir miris.

Tad jūs būtu nolikuši viņa līķi tur un nošāvuši mani, tiklīdz pietuvojos.

Klau, mēs varam mainīties.

Atbrīvojiet vīru, un es atlaidīšu viņu.

Mums par viņu nospļauties.

Es iešu prom. Man vajag manas mantas.

Tāpēc man viņš jāsatiek. Jāaprunājas. Pie viņa ir manas...

Varēsi ar viņu aprunāties, ja atnesīsi ēdienu no viņa seifa.

- Es nezinu kodu. - Uzmini.

Sasodīts, ko tu dari?

Vai ļausi viņai vienkārši aiziet?

Es iešu viņai līdzi.

Lai būtu. Labi.

Tā tik un tā ir tava vaina.

Ja kaut ko mēģināsi, mēs zināsim.

Es tikko pabaroju savu mazuli,

viņa neraudās, kamēr nebūs izbadējusies.

Ja netiksi seifā, pirms viņa ieraudāsies...

Labi.

...mēs nogalināsim tavu draugu.

PAMATĀ - HJŪ HAUIJA GRĀMATU SĒRIJA SILO

Mēs domājam, ka esam izredzētie...

bet esam vieni no daudziem.

Dibinātāji neuzbūvēja tikai vienu šahtu.

Viņi uzbūvēja 50.

Patiesībā 51.

Kāpēc?

Labs jautājums.

Nezinu.

Vai Džūlieta varēja tikt līdz citai šahtai?

Viņa tika. Bet tad viņas ķiveres video aprāvās.

Tad viņa varētu būt dzīva?

Diez vai.

Tā šahta vairs nav funkcionāla.

Visi IT daļas vadītāji un viņu ēnas

zina par pārējām šahtām.

Kvinnam nebūtu vajadzējis slēpt to šifrā.

Turpini.

BLŪRIDŽAS KALNI

Dienā, kad atradu grāmatu, zināju, ka man tā jāiznīcina.

Bet mani kaut kas urdīja. Es netiku no tā vaļā.

Kāpēc to paturēt ir nelegāli?

Nezinu.

Tas nav pareizi, Pol.

Lai kas notika, tā bija mūsu pasaule.

Esam pelnījuši zināt, no kurienes esam nākuši, lai kas teikts Paktā.

Zinu, ka tas tev liek justies neērti...

bet tāpat es zinu, ka tā ir patiesība.

DOMĀJAM, KA ESAM IZREDZĒTIE, BET ESAM VIENI NO DAUDZIEM.

DIBINĀTĀJI NEUZBŪVĒJA VIENU ŠAHTU. VIŅI UZBŪVĒJA 50.

UN VIŅI RADĪJA AIZSARDZĪBU.

Zini, tu nevari vienkārši mēģināt ciparus.

- Trīs mēģinājumi dienā... - Zinu.

Klau, ja domā, ka zini kaut ko, kas varētu palīdzēt, nāc līdzi.

Ja ne, gaidi.

Labi? Es taču nevaru izlavīties pa citu ceļu, ne?

- Teici, ka iesi ārā? - Jā, cenšos, bet ikreiz...

Vai varu iet ar tevi?

Nē, ir tikai viens tērps.

Un, ja netikšu seifā, tad, nu, es...

Ļauj man palīdzēt.

Dzirdēji, ne? Viens tērps.

Labi, ejam.

Pēc Holstona nāves viņi gribēja, lai es kļūstu par šerifu.

Domāju, ka viņi manī saskata līderi.

Tagad zinu, ka tā nebija.

Viņi saskatīja kādu, par kuru bija droši, ka viņš pakļausies,

neuzdos jautājumus.

Bet viņi kļūdījās.

Man ir daudz jautājumu,

un es neesmu ar mieru atstāt tos neatbildētus.

Vairs ne.

Tā bija Džūlieta.

Viņa lika man atvērt acis,

saskatīt, ka pienācis laiks.

Meliem jābeidzas.

Nu, tā bija laba runa.

Bet ko tieši tu vari piedāvāt mums?

Tu lūdzi manu palīdzību.

Nenojautu, ka īstenībā neko nespēj darīt.

Mums jāatrod vēl viens nodevējs.

Kāds ziņoja par Krājumu daļas reidu.

Kā viņš varētu palīdzēt? Viņš te lejā nevienu nepazīst.

Viņš pazīst cilvēkus augšstāvos.

Lai nu kā - vai pārējie vietnieki pieslietos mums?

- Nezinu. - Kāpēc ne?

Pareizi, tevis dēļ visa komunikācija tika pārtraukta.

- Šērla. - Vai es kļūdos?

Ko man bija darīt?

Varbūt neteikt Bernardam pa rāciju,

ka plāno sākt izmeklēšanu par viņu un Simsu.

Man žēl.

Vienkārši mēs nevaram to paveikt vieni.

Bet nezinām, vai kāds ir mūsu pusē.

Kāds ir.

- Sieviete, kas palīdzēja mums tikt lejā. - Jā, es par viņu domāju.

Bet nezinu, kā ar viņu sazināties.

Par ko jūs runājat?

Par Kamilu Simsu.

Proti lasīt?

Vai tu proti lasīt?

- Jā. - Labi, vareni.

Vai vari meklēt jebko, kur rakstīts "Rasels" vai "IT daļas vadītājs"?

Ja kods būtu pierakstīts, kāds būtu atradis.

Jā, nu nezinu, ko vēl citu darīt.

Tāpēc, ja vari palīdzēt kaut ko atrast, tas būtu vareni.

Jā.

Vai redzēji tos cilvēkus, kuri nomira otrā telpā?

Jā.

Tesa bija Rika mamma, un Čeiss bija Odrijas tētis,

un viņi sagāja kopā pēc citu vecāku nāves, un piedzima Benijs.

Kad mana mamma saslima, viņa atveda mani pie viņiem.

Lūdza, lai viņi pieņem mani.

Un viņi pieņēma, kad viņa nomira.

Bet es biju tikai vēl viena mute, ko barot.

Tāpēc viņi gribēja tikt seifā.

Tāpēc viņi nomira.

Mēs bijām badā.

Pārējie vaino mani.

Tāpēc iesauca mani par Rīmu. Viņi mani redz tikai tā.

Klau, es saprotu.

Vairāk, nekā vari iedomāties.

- Labi? Bet tagad man vajag... - Zinu. Meklēsim kodu.

Es tikai gribēju izstāstīt.

Ei, kā ar šo?

- Šis... - Tas ir viņa dzīvoklis.

KONROJS RASELS ADRESE - KRĀJUMU DAĻA

- Tā ir cita adrese. - Vai tas ir kaut kas?

To mēs redzēsim.

Tev jāzina.

Saproti? Tā lapa, kas ir tavam vīram.

Tas ir sīkums.

Zin, tu pat nenojaut, ko viņi mums nesaka.

Ko viņi mums nesaka?

Vai biji pie datora, kad noķēra Nikolsu?

Nē.

Nu, ja būtu bijusi, būtu redzējusi.

Zinātu, par ko es runāju.

Tu arī nonāktu mazā telpiņā ar maisu galvā.

Paldies.

Vai atceries, kad šerifa sieva tīrīja?

Ko viņa teica, pirms paziņoja, ka grib iet ārā?

"Tas ekrāns ir meli."

Tieši tā.

Tā lapa, ko redzēji.

Varbūt tā nemaz nav pagātne.

Varbūt...

Varbūt tā ir tagadne.

JA TU MAN NETICI, NOEJ UZ ŠAHTAS PAŠU APAKŠU.

ATRODI TUNELI. TUR GŪSI APSTIPRINĀJUMU

Ei, vai esi redzējis mēru Holandu?

Nē.

Labi, nu, man viņš jāatrod, nu, tūlīt.

- Viņš nav sasniedzams. - Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka tev jāgaida.

Labi, klau. Tu nesaproti, jā?

Klau, Šahtas izdzīvošana ir atkarīga no tā, vai viņu atradīšu.

Tu nesaproti.

Tava izdzīvošana ir atkarīga no tā, vai atlaidīsi manu roku.

Man pavēlēts viņu netraucēt līdz vakaram.

Volka.

- Ko tu gribi? - Tu neatnāci brokastīs.

Nebiju izsalkusi.

Šērla minēja, ka nejūties labi.

Muļķības.

Viņa teica: "Volka vairs nespēj iziet no darbnīcas."

Kopš atgriešanās nevaru pieiet tuvu tām durvīm.

Pat nespēju par to domāt, lai man sirds nedauzītos kā traka.

Kļūdījos, domājot, ka tikšu tam pāri. Es biju stulba.

Tu nebiji stulba.

- Tam vajadzīgs laiks. - Jā. Nu, laika nav.

Viņi sagūstījuši manu sievu.

Tas viss sākās, kad zaudēju viņu pirmoreiz.

Tas nekur nepazudīs. Ne tad, ja viņu neatgūšu.

Volka, paskaties uz mani.

Paskaties uz mani.

Tu viņu atgūsi.

Kā tu to zini?

Tu brokastīs kaut ko palaidi garām.

Šerifs tagad ir mūsu pusē.

Viņš ir ar mums.

Mēs pārņemsim kontroli pār Šahtu.

Un pirmais, ko darīsim,

ir Makleinas atbrīvošana.

Es tikai gribēju, lai zini, ka mums ir plāns.

Atpūties.

NO: BERNARDA LAIKS SARUNAI.

Dzirdēji visu to pašu, ko es.

VIŅŠ TEICA, KA VIŅIEM IR PLĀNS. KĀDS?

Kā lai es zinu, ja esi mani pieķēdējis šai istabai?

ATCERIES.

KAMERA PALIEK IESLĒGTA, UN TU NEEJ PROM,

JA VĒL KĀDREIZ GRIBI SATIKT SAVU SIEVU.

Mammu.

Lūkas, kas noticis?

- Kur tu biji? Viss labi? - Nekas nav noticis, mammu.

Es tikai saņēmu zīmīti, ka mans dēls notiesāts uz pieciem gadiem raktuvēs.

Nu, mani atbrīvoja.

Labi, klau, es nevaru visu paskaidrot...

- Cik sen esi brīvībā? - Neilgi. Es nevarēju tikt prom.

- Lai pateiktu, ka esi drošībā? - Tikai... Mammu, lūdzu paņem šo.

Paslēp kaut kur, kur neviens nevar atrast, labi?

Nē, neslēpšu. Domāju, ka esmu tevi zaudējusi.

- Un atkal riskēsi ar dzīvību? - Tu nesaproti.

Tu tāds biji vienmēr, jau kā zēns.

- Man nav izvēles. - Reizēm labāk nezināt, Lūkas.

Kaut tu to saprastu, bet tevī ir dzinulis visu atrisināt

pat tad, ja atrisinājuma nav. Un nu tas atvedis tevi šurp...

Nē, mani atveda tas, ka esmu gļēvulis.

Šerife Nikolsa griezās pie manis pēc palīdzības,

un es pateicu, ka to nesniegšu,

jo esmu vienīgais, kas rūpējas par manu mammu.

- Ko? Bet tu... - Es meloju.

Es viņai meloju, lai izvairītos no pareizas rīcības.

Un es nepalīdzēju viņai.

Es arī par viņu neziņoju. Es...

vienkārši nedarīju neko.

Vēlreiz šādu kļūdu nepieļaušu.

- Labi? - Jā.

Ei.

Paldies.

PAKTS

Tavam Raselam bija bērns.

Ei, ko jūs ēdat jūsu šahtā?

Tas mainās.

Atkarīgs no tā, kas ir kafetērijā.

Tad jums nekad nebija jāēd žurkas?

Nē.

Kas ir?

Nekas.

Tu teici, ka Čeiss un Tesa mēģināja iekļūt seifā.

Jā, bet viņi neatrada kodu.

Viņi padevās, pārtrauca to meklēt.

Viņi vienkārši minēja ciparus. Nezinu, kā atcerējās.

Ko tu teici?

Es nezinu, kā viņi atcerējās.

Es zinu.

- Sūds. - Kas ir?

Es to uzzīmēju, bet nezināju, ka tie cipari bija...

To rakstījuši Čeiss un Tesa. Pazīstu viņu rokrakstu.

Tātad viņi iekļuva iekšā, vai ne? Citādi viņš nebūtu viņus nogalinājis.

Tātad tam bija jābūt šeit, kur es izdzēsu. Vareni.

Lai nu kā, domāju, ka varu atšifrēt ar to, kas te ir.

Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi, astoņi...

Piecpadsmit, 16, 17.

Tā, deviņi, 29, 30, 31,

32, 33, 34, 35, 36, 37.

Trīsdesmit septiņi, 38.

Viens, divi, trīs, četri.

Viens, divi.

Nulle, trīs.

Kāpēc viņiem ir divi vārdi?

Bobijs Pārsonss, Linna Montgomerija, Emilija Eimsa.

Pirmais ir vārds, un otro sauc par uzvārdu.

Vai tev tāds ir? Uzvārds.

Jā. Nikolsa.

Man mamma deva tikai vienu.

Vairs nav svarīgi.

Mazulis drīz modīsies.

Tā, vai vari atnest man tāfelīti?

Astoņi, deviņi.

- Tālāk iet aizliegts. - Mani sūta mērs.

Zin, es esmu viņa ēna.

Man ir atļauja šķērsot, tāpēc...

Ja vien negribat, lai ziņoju, ka kavējāt...

Tur lejā nav droši.

Vai tiešām gribat iet?

Tiešām.

Nekavējieties.

Ei! Ķeriet viņu! Nāc šurp!

- Tā, labi. - Labi, ejam.

Klau, man jātiek līdz lejai.

Viņu palaida cauri.

- Kas tu esi? - Lūkass Kails.

Ko kāds no IT daļas,

turklāt ar zilu caurlaidi, dara apakšstāvos?

Kurš tevi sūta?

Neviens. Atnācu pats.

- Vediet viņu atpakaļ. - Nē, ei, paklausieties.

Vai es nāktu lejā šādos apstākļos,

ja nebūtu spiests?

Dirsā. Es cenšos izglābt Šahtu.

Ja Zilās Caurlaides kungs turpina dirsināties, metiet pāri malai.

Dirsā, beidz!

Nu... Pagaidiet, es pazinu Džūlietu Nikolsu.

Kā tad, ka pazini.

Viņas puisi sauca Džordžs.

Kā departamentu vadītājus

es gribēju jūs informēt par dumpinieku pēdējo uzbrukumu,

par ko noteikti jau zināt.

Zinām, kungs.

Viņi gribēja no Krājumu daļas nozagt šaujampulveri

un izmantot to, lai uzspridzinātu Šahtas durvis.

Mums izdevās apturēt viņu pārdrošo plānu,

plānu, kuru, kā tagad zinām,

bija izdomājis Pols Bilingss.

Kā mēs to zinām?

Apcietinātie dumpinieki visi norādīja uz viņu kā atbildīgo.

Tāpēc esam nolēmuši atņemt Bilingsam žetonu

un pagaidām amatu atstāt brīvu.

Vēl kas -

visi vietnieki un viņu atbalsta darbinieki turpmāk strādās šī stāva kafetērijā.

Mums tā jāpārveido par pagaidu aizturēšanas kameru.

Gribat, lai uzbūvējam cietumu?

Teicāt, ka mums nebūs jānodarbojas ne ar ko, kas saistīts ar dumpi.

Diemžēl apstākļi ir mainījušies.

Sūds.

- Vēl viena iespēja. - Jā, zinu.

Bet, ja es nokļūdīšos, tad nevarēsim mēģināt 24 stundas...

un Solo mirs.

- Tāpēc... - Tā viņu sauc? Solo?

- Kāpēc? - Nezinu.

Tas ir viņa vārds vai uzvārds?

Nē, tas vispār nav viņa vārds.

Tas ir Solo.

Tas neesi tu.

Viņš ir īstā IT daļas ēna.

Nezinu, kas esi tu.

Es esmu IT daļas ēna.

Vai saproti?

Nesaki man tos vārdus! Nekad!

Saprati? Es esmu Solo.

Es esmu IT daļas ēna!

Viņš nav tas, par ko uzdodas.

Viņa sēdēja man blakus.

Viņa teica, ka viņas vārds nozīmē "zils" vai kaut kā tā.

Solo? Šī ir B līmeņa klases telpa?

Viņai būtu bijuši 11 vai 12 gadi, kad sākās dumpis.

Tad kā tu varēji sēdēt viņai blakus?

Nu, es neteicu, ka šī piederēja viņai.

Tā tikai man par viņu atgādināja.

Dumpis...

Cik tev bija gadu, kad tas notika?

Es nebiju vēl dzimusi.

Pat mana mamma neatcerējās. Viņa tad bija zīdainis.

O, dirsā.

Viņš bija tikai bērns.

Tā bija Solo klases telpa.

DŽIMIJS KONROJS

Konrojs.

Tas ir Rasela uzvārds.

Dzīvoklī. Pusdienu kastīte.

Ei.

Tas ir viņš.

Ja tu esi atbildīgā, man vajag, lai atbrīvo mani.

Kā tu pazini Džūlsu?

Mēs mēdzām sarunāties kafetērijā, kad viņa gāja prom no darba, skaidrs?

Tad jau tu viņu nepazini.

Zinu, ka viņa meklēja patiesību.

Es arī meklēju.

Tāpēc esmu te lejā.

Izklausās pēc kaut kā, ko tev licis teikt priekšnieks.

Ei, pag. Domāju, ka Džūlieta varētu būt dzīva.

Kur?

Es tev pateikšu.

Bet tikai tad, ja aizvedīsi mani turp, kur man jātiek.

Nav ne jausmas, kurš tas varētu būt.

Bernards par reidu no kāda uzzināja.

- Vēl kāds klausītājs? - Varētu būt.

Kā viņš par to ziņoja Bernardam?

Nav ne datoru, ne nesēju.

Varbūt iedeva zīmīti vienam no drošībniekiem.

- Tu taču tā izdarīji. - Jā, bet man nav ne jausmas,

vai zīmīte sasniedza mērķi.

Šerif, tevi gaida pie barikādēm.

Kāds vēlas tevi satikt.

Šķiet, tava zīmīte sasniedza mērķi.

Gribi, lai ejam tev līdzi? Parādām spēku?

Labāk, ja iešu viens.

Zīmītes nodošana cauri barikādēm.

Ko? Kas ir?

Zinu, kurš mūs nodeva.

- Ei. Tiki iekšā? - Nē.

- Ei, jums jāļauj man ar viņu runāt. - Nē, tā nevienojāmies.

Labi.

Klau, jūsu vecāki, viņi uzminēja kodu, vai ne?

Esmu sašaurinājusi iespējas līdz sešām kombinācijām.

Dienā varu izmēģināt trīs.

Esmu izmantojusi divas, tāpēc varu tikt iekšā, vienīgi

- aprunājoties ar viņu. - Nē, tu ar viņu netiksies.

Ja ļausiet viņai viņu nogalināt, nekad netiksiet iekšā.

- Tev jāatver seifs! - Nē, man tas nav jādara.

Man to nevajag, es varu vienkārši iet prom, vai ne?

Man nav jātiek tajā sūda seifā. Jums ir.

- Jums jātiek... - Pag, pag.

Tas ir manas mammas.

Kur to dabūji?

Seifā varam tikt, vienīgi ļaujot viņai ar viņu aprunāties.

Ei.

Ei.

Ei, tev viss labi?

Sasodīts.

- Es izgāzos. - Ko?

Nē. Nē... Tu ne...

- Viņš teica... - Ko?

...nevienu nelaist seifā.

Nu, es netiku iekšā. Neviens nav bijis seifā.

Tad ko tu te dari?

Klau, saprotu, cik svarīgi ir sargāt seifu.

Tiešām.

Saprotu.

Apsolu - ja pateiksi man kodu...

- Neteikšu. Es... - Nē, lūdzu. Paklausies.

Es ieiešu, paņemšu ēdienu. Tas ir viss, ko viņi grib.

Es varētu... Es gribu atgriezties savā šahtā.

Nē. Nu... Tad vari ļaut, lai viņi nāk iekšā un nogalina mani.

Nē, tikai padomā par to, lūdzu.

- Rasels izvēlējās mani par savu ēnu. - Nē.

Esmu palicis vienīgais, kas var sargāt seifu.

Tu nekad nebiji viņa ēna.

- Es devu zvērestu. - Nē.

Bet tu nebiji viņa ēna.

Tu biji viņa dēls.

Benij, es teicu, lai izmanto trepes.

Izmantošu. Nākamreiz.

Tūlīt atgriezīšos.

Vai tagad viņu nogalināsi?

Ei, vai atceries?

Nekad neesmu to redzējis.

- Zinu, ka negribi, bet... - Vācies!

- Ei, nē. Nē, pagaidi. - Tikai...

- Labi. - Lūdzu, beidz.

Man ir vēl bultas.

Odrij, pagaidi.

Tu esi viņu pusē?

Gribu dzirdēt, kas viņam sakāms.

Vienkārši noliec to.

Labi, labi.

Pasaki, kā tu nogalināji mūsu vecākus.

- Kas notika? - Viņš man lūdza vienu lietu,

- un es izgāzos. - Kā tu to domā - izgāzies?

Viņi iekļuva iekšā. Viņi uzminēja kodu un iekļuva iekšā.

Es biju tur. Es biju tur un neko nedarīju.

Pat tad, kad viņi ienāca iekšā, es nepamodos.

- Es... - Tu gulēji?

Es ne... Es...

Es nepamodos, līdz...

Tas nekas. Līdz kas? Ko?

Bija ļoti skaļi.

Kas bija skaļi?

Esmu tāds stulbenis. Pie durvīm atstāju ieroci.

Viņi tevi sašāva, kamēr gulēji?

- Vai tā bija? - Viņam nevar ticēt.

- Rik. - Kas notika pēc tam?

Viņš nogalināja mūsu vecākus.

- Es negribēju. - Bet nogalināji!

Viņi iekļuva ēdiena seifā.

Tāpēc...

es nolauzu iekšpuses kliņķi un durvis aizvēru,

un viņi nevarēja izkļūt, jo tās bija hermētiskas.

Viņiem beidzās gaiss?

Nav svarīgi, kā viņš to izdarīja.

Viņš viņus nogalināja, un viņš melo, ka viņi viņu sašāva.

Vai tev ir rēta?

Jā? Zinu, ka negribi viņiem rādīt,

bet viņiem jāzina, ka saki taisnību.

- Es nemeloju. - Vai drīkstu...

- Jā? - Jā.

Labi.

Pateiksi mums kodu vai ne?

Labi.

Kā būtu šādi?

Mēs tik un tā paši to kodu uzminēsim, vai ne?

Mums viņu nevajag.

Par vienu ēdāju mazāk.

Tevi sauc Džimijs Konrojs.

- Malā. Teicu - malā! - Un tev bija 12, kad dumpis...

Tev bija 12... Beidz! Lūdzu, beidz! Paklausies!

Viņam bija tikai 12 gadu, kad notika dumpis. Divpadsmit!

Viņš nebija gana vecs, lai uzņemtos atbildību par to visu.

Tev bija 12 gadu.

Džimijs bija gļēvulis.

- Nē. - Džimijs slēpās aiz durvīm...

Atver durvis, Džimij!

...kamēr šerifs turēja ieroci pie viņa tēva galvas.

Viņam tikai bija jāatver durvis, bet viņš neatvēra. Tāpēc...

Tēt.

Vai tā rīkojas varoņa dēls?

Rasels kaunētos par tādu dēlu.

Nē, tu kļūdies. Lepotos, jo darīji to, ko viņš tev lika.

"Neatver durvis. Nelaid nevienu iekšā."

- Tā viņš tev teica, vai ne? - Jā.

Jā, vai zini, kāpēc?

Tāpēc, ka gribēja izglābt seifu. Tāpēc, ka gribēja izglābt Šahtu.

Nē. Nē, Džimij.

Viņš gribēja izglābt tevi.

Viņš gribēja, lai tu dzīvo.

Nu taču... Tāpat kā viņu vecāki gribēja, lai dzīvo viņi.

Tāpēc tavs tēvs sargāja tevi.

Tāpat kā viņi grib, lai dzīvo viņu bērns. Saproti?

Viņiem ir bērns?

Viņiem ir mazulis.

Mazulis.

- Rik. - Viss kārtībā.

- Viss kārtībā. - Man tas jādara.

Viss kārtībā.

Labi.

Jā?

- Jā. Labi. - Labi.

Saņēmi manu ziņu?

Nē, Pol, es tāpat nolēmu nokāpt simts stāvus zemāk.

Kur ir tas relikts?

Mums vajag privātumu.

Uz kāpnēm dumpja laikā?

Tad tā ir taisnība.

Tu tiešām esi pārkāpis līniju.

Pārgājis otrā pusē.

Es nekur nepārgāju.

Līnija pārvietojās.

Parādi man to.

Te nav droši to atvērt.

Tu liki man nākt visu šo ceļu, jo esmu vienīgais, kam vari uzticēties.

- Beidz, abi zinām, ka tie ir meli. - Tev taisnība.

Es gribēju satikt tavu sievu.

Bet man ēsmai bija tikai relikts, tāpēc nācās aicināt tevi.

Viņa palīdzēja diviem dumpiniekiem paglābties no notveršanas,

kas liek man aizdomāties, ka varbūt dažiem no mums

Šahtas drošība rūp vairāk par visu.

Kad šo redzēsi...

sapratīsi, kāpēc man nav citas izvēles kā vien uzticēties tev.

Lai izdaru ko?

Gadiem ilgi neesmu bijusi tik zemu.

Džūlsa minēja, ka nāca šurp ar Džordžu.

Tev bija taisnība, zin. Es...

Es viņu īsti nepazinu.

Mēs tikai dažas reizes aprunājāmies, un... nekad nebiju saticis tādu kā viņa.

Tādu kā viņa nav.

Jā.

Man šķita, ka viņa ir fantastiska.

Tik fantastiska, ka centos noskūpstīt viņu.

Un tu vēl esi dzīvs?

Tev palaimējies.

Es nezināju par Džordžu.

Uzzināju pēc tam.

Es tikai...

Kaut es būtu darījis vairāk, lai viņai palīdzētu.

Tā domājam mēs visi.

Jā.

Es gadiem ilgi esmu nākusi te lejā.

Nekad neko neesmu dzirdējusi par tuneli.

Esi drošs, ka tas ir te?

Jā, tā man teica.

Tad tev meloja.

Apakšā ir tikai ūdens.

Nedomāju, ka tas ir dziļš.

Vai ne? Padomā pati.

Visai šai telpai būtu jābūt pilnai ar ūdeni, bet tā nav.

Tātad?

Domā, ka tur lejā ir pumpji,

par kuriem Mehānikas daļa nezina?

Ir jābūt.

Vai esi gatavs riskēt ar savu dzīvību?

Jā.

Jā, nāku.

Kopš kura laiku tu klauvē?

Iedomājos, ka gribēsi zināt.

Es sapratu, kurš ir nodevējs.

Tā ir Tedija mamma.

Vakar viņu satiku pirms Krājumu daļas reida.

Viņa bija pie barikādēm.

Domāju, ka viņa vienkārši baidījās...

ka Tediju nogalinās.

Vai runāji ar viņu?

Vēl ne.

Nevaru viņu sodīt.

Ne par to, ka centās pasargāt dēlu.

Bet nu esam sprukās, Volka.

Tas, ko darām, nedarbojas.

Mums jāmaina taktika.

Kāpēc tu to stāsti man?

Nevarēju atrast Šērlu un gribēju ar kādu apspriesties.

Uzmanīgi klausos.

Zini - tas atlikušais šaujampulveris, ko paņēmām no Krājumu daļas?

Mēs to izmantosim.

Jūs tikai... Zināt...

Tas ir...

Tas ir...

Tas ir kuģis. Es to uzbūvēju.

Tas ir burukuģis.

Zin, gribēju uzsildīt ēdienu,

bet iedomājos - varbūt sāksim ar ko citu.

Saldējumu.

- Pag, pag. - Nē, tas nekas. Varat iet iekšā.

Te nu tas ir.

Jā, labāk...

Noliec...

Ei.

Labi. Viss labi.

Tās ir bungas. Tās spēlē.

Jā.

- Vai tā? - Jā.

Oho.

Putni.

Ei, vai gribat paklausīties mūziku?

Kas tas?

Tā ir mūzika. Tā...

Man patiesībā šķiet, ka tā ir labāka par saldējumu.

Es to noglabāju.

Paldies.

Taču tas nav vienīgais tērps.

Par otru tu man noklusēji, vai ne?

IT daļas vadītājam ir tērps gadījumam, ja tiek bojātas gaisa slūžas

un viņam droši jāatgriežas atpakaļ seifā.

- Kas tas? - Nekas.

Man žēl, ka tev neizstāstīju.

Tas nekas. Es gandrīz noslīku, un...

mani sašāva ar bultu.

Es to nesaprotu.

Ja atradi tērpu, kāpēc tu nedevies prom?

Gatavs?

Jā.

Viss labi?

Jā.

- Pag. - Kas ir?

Pasaki man, kas notika ar Džūlsu.

Ja nu es nomirstu?

Nu, jā.

Saprotu.

Nuja. Viņas tīrīšanas ķiverē bija kamera.

Un, kad tā beidza darboties, viņa joprojām bija dzīva.

- Ko? - Jā.

Vai tu viņu redzēji?

Nē, tā man teica.

Vai tas nozīmē, ka viņa ir dzīva?

Es nezinu. Es...

Ja zinātu, pateiktu.

Bet es ceru, ka tā.

Nuja. Vēli man veiksmi.

Tev to vajadzēs.

Jo to darīsi viens.

Vareni.

Domā, ka tā ir?

Es nezinu.

- Pienācis laiks izvēlēties pusi. - Domā, viņi uzvarēs?

Iespējams. Ja darīsi, ko Pols Bilingss lūdza.

Rob, ja viņi uzvarēs, kādam būs jāvada Šahta.

Tas varētu būt tu.

Mums tas jādara.

Entonija dēļ.

Es to nevaru.

Viņi mani uzskata par ienaidnieku.

Labi.

Labi, to darīšu es.

Es varu darīt ko citu.

Bernardam ir atslēga.

Ar ciparu 18 uz tās.

Un, kad viss aiziet pa gaisu,

tā iemirdzas un vibrē, un viņš pazūd.

Tā notika, kad uzzinājām, ka mēre Džansa par šerifi izvēlējās Nikolsu.

Viņš devās prom. Es viņam sekoju.

Viņš izmantoja atslēgu, lai atslēgtu durvis uz serveru telpu.

Kad viņš atgriezās, viņš paziņoja, ka viņam jākļūst par mēru.

Kas ir serveru telpā?

Izņemot serverus.

Es nezinu.

Tai piekļuve ir tikai IT daļas vadītājam

un kādam, kuram ir atslēga.

Lūkas Kail.

Kāpēc esi te?

Man lika.

Kurš?

Salvadors Kvinns.

Pirms tevis šīs durvis sasnieguši tikai trīs cilvēki:

Salvadors Kvinns, Mērija Medovsa un Džordžs Vilkinss.

Ar Vilkinsu es nerunāju.

Kvinns un Medovsa saņēma tās pašas norādes, ko saņemsi tu:

ja runāsi ar kādu par šo sarunu

vai to, ko te lejā redzēji,

mums neatliks nekas cits kā iedarbināt Aizsardzību.

Vai zini, kas ir Aizsardzība, Kaila kungs?

Zinu.

Tulkojusi Aija Oliņa