Original subtitles

DŽAKARTA, INDONĒZIJA 2003. GADA 24. SEPTEMBRIS

Atvainojiet, ka traucēju pusdienlaikā.

Tas nekas.

Teju jau biju paēdusi.

Atvainojiet, kungs.

Vai es esmu pastrādājusi kādu noziegumu?

Nē. Protams, ka nē.

Vai neesat kļūdījušies?

Jūs sauc Ibu Ratna.

Esat mikoloģijas pasniedzēja

Indonēzijas universitātē.

Neesam kļūdījušies.

Ratnas kundze, aplūkosiet sagatavoto paraugu?

Noteikti pamanīsiet...

Viņa izdarīs savus secinājumus.

Tas ir ophiocordyceps.

Kādēļ preparāta sagatavošanai izmantojāt hlorazolu?

Tādēļ ka ar šo vielu tiek sagatavoti preparāti, kas paņemti no cilvēkiem.

Kordicepss nespēj izdzīvot cilvēka organismā.

Ja jums paliek slikti,

lūdzu, nekavējoties pametiet telpas.

Sievietes kreisās kājas apakšdaļa.

Vai tas ir cilvēka kodums?

Kad tas noticis?

Pirms aptuveni 30 stundām.

Kur?

Miltu rūpnīcā, kas atrodas pilsētas rietumos.

Ideāli apstākļi.

Kas notika pēc tam?

Normāla sieviete pēkšņi kļuva vardarbīga.

Viņa uzbruka četriem kolēģiem. Trīs tika sakosti.

Kolēģi viņu ieslēdza tualetē. Ieradās policija...

sieviete centās uzbrukt policistiem. Un viņi viņu nošāva.

Kas notika ar cilvēkiem, kurus viņa sakoda?

Tika aizturēti novērošanas nolūkos.

Pēc dažām stundām...

balstoties uz rīcības normatīviem,

nācās viņus iznīcināt.

Kas viņu sakoda?

Mēs nezinām.

Tad šī persona joprojām ir brīvībā.

Vai ir pazuduši vēl kādi strādnieki?

14.

Ibu Ratnas kundze,

mēs jūs atvedām, lai palīdzētu apturēt tālāku izplatību.

Mums ir nepieciešama vakcīna

vai zāles.

Es pētu sēnes visu savu mūžu.

Tādēļ klausieties ļoti uzmanīgi.

Nav nekādu zāļu.

Nav nekādu vakcīnu.

Tad kā mums rīkoties?

Spridziniet.

Sāciet spridzināt.

Spridziniet šo pilsētu...

un tajā esošos cilvēkus.

Atvainojiet.

Vai kāds varētu mani aizvest mājās?

Es vēlos pavadīt laiku ar savu ģimeni.

Labrīt.

Izskatās, ka es esmu inficēta?

Parādi roku.

Neizskatās sliktāk nekā vakar, vai ne?

Kāpēc tik lielā pilsētā esam vieni paši?

- Neuztraucies par to. - Un kā vēl uztraukšos.

Ko Marlīna darīja ar inficētu bērnu?

Es neesmu inficēta.

Viņa mani atrada pēc tam, kad mani sakoda.

- Viņa nešāva uz tevi? - Acīmredzami.

Viņa mani ieslēdza un katru dienu pārbaudīja,

vai neesmu slima.

Kādā veidā?

Man vajag čurāt.

Kā viņa tevi... pārbaudīja?

Lika skaitīt līdz desmit, izstiept plaukstas

un turēt nekustīgi.

Visvairāk palīdzēja tas,

ka nepārvērtos par draņķa briesmoni.

Vai tagad varu iet?

Labi.

Tur tālāk atradīsi vietiņu.

Lūdzu.

Izplēs dažas lapas.

Tur nebūs nekas briesmīgs?

- Tikai tu. - Smieklīgi.

Lauzta.

Varbūt mikroplaisa.

Ātri sadzīs.

-Šo nakti viņa pārdzīvoja. - Tam nav nozīmes.

Agrāk vai vēlāk tas notiks.

Esam netālu no robežas. Aizvedīsim atpakaļ karantīnas zonā,

atradīsim citu veidu, kā iegūt akumulatoru.

Šī ir mūsu vislabākā izdevība.

Ja aizvedīsim atpakaļ uz karantīnas zonu, kāds pamanīs viņas roku

un viņu noskenēs.

- Un tad viņu novāks. - Labāk viņi, nevis mēs.

Beidz runāt par šo bērnu,

it kā viņai būtu iespējama nākotne.

Esi izsalkusi?

Varam padalīties.

Paldies. Marlīna iedeva līdzi pārtiku.

Vai tā ir vista?

Jā.

Marlīna dabūja no kontrabandistiem.

Laikam ne no jums.

- Paklau. - Kāpēc...

Kāpēc tu esi tik svarīga Marlīnai?

Nemelo man.

Citādi aizvedīsim atpakaļ.

Ja aizvedīsiet, nedabūsiet akumulatoru.

Tu dzirdēji?

Tad dzirdēji arī to, ka viņš vēlas tevi nošaut.

Es ar tevi runāšu kā ar pieaugušo.

Labi?

Mēs ar Džoelu neesam jauki cilvēki.

Šo uzdevumu pildām savtīgu mērķu dēļ.

Acīmredzams, ka tu esi vērtīga.

Bet mēs nezinām, cik daudz esi vērta, ja nezinām, kas ir mūsu rokās.

Tādēļ atbildi uz manu jautājumu.

Teica, lai nevienam nesaku.

Un nu stāstu pirmajiem cilvēkiem, kurus...

Kaut kur rietumos ir "Spīdvaboļu" bāze.

Tur ir ārsti, kas cenšas izgatavot zāles.

Atkal vecā dziesma.

Lai arī kas ar mani notika,

- tā ir atslēga... - lai atrastu vakcīnu.

Un tas ir viss?

Simtiem reižu dzirdēts stāsts.

Vakcīnas, brīnumzāles. Nekas no tā nelīdz.

Atšujies! Es šo nelūdzu.

Abpusēji.

Šis labi nebeigsies, Tesa.

Mums jāatgriežas.

Pabeidzam misiju.

Nav nozīmes, vai viņa ir vai nav tāda, kā saka "Spīdvaboles".

Ja viņi tam tiešām tic,

tad... iegūsim, ko vēlamies.

Ja viņa paraustīs kaut pirkstiņu...

Nesāc.

Jā, labi.

Labi?

Labi.

Iedosiet ieroci?

- Nekādā gadījumā. - Nē.

Labi, jēziņ.

Tad metīšu viņiem virsū sviestmaizi.

Neviena nav.

Jā.

Gaismā izskatās citādāk, vai ne?

Mums jādodas tālāk.

Gluži kā uzsprādzis mēness.

Viņi te uzmeta bumbu?

Jā.

Lielāko daļu lielpilsētu šādi iznīcināja.

Kaut kā bija jāsamazina infekcijas izplatība.

Šeit tas izdevās, bet citur lielākoties nesanāca.

Parlamenta ēka ir tur tālumā.

Ja ietu taisni, tas aizņemtu desmit minūtes.

- Tātad... - Iesim pa garo vai īso ceļu?

Ja neiesim garāko ceļu, iesim bojā.

Balsoju par garo ceļu.

Balstoties uz šo informāciju.

Paskatīsimies no viesnīcas, kas notiek.

Labi.

Kur viņi ir, sasodīts?

Kad tie būs tuvumā, pamanīsi.

Iepriekšējā reizē nepamanīju.

Kā tevi sakoda?

Zini to veco iepirkšanās centru zonā?

To, kas ir aizzīmogots, kur nevienam nekad nevajadzētu uzturēties?

To?

Vienalga. Es klusām ielauzos.

Gribēju redzēt, kā tur izskatās.

Nedomāju, ka tur kāds varētu būt.

Un pēkšņi viens man lēca virsū.

Domāju, ka pamuku, bet...

Tu tur biji viena pati?

Jā.

Cik tev gadu?

14.

Oho.

Tev nu gan ir drosme, māšel.

Paldies.

Neviens tevi nemeklēs, vai ne?

Piemēram, mamma, tētis, draugs?

Esmu bārene.

Un nē.

Visi man teica, ka lielpilsēta ir pilnīgs vājprāts.

Tajā visapkārt klaiņojot inficēto bari.

Tā gluži nav.

Cilvēkiem patīk izpušķot patiesību.

Tad nav tādi inficēti mutanti, kas spļauj virsū sporu mākoņus?

Ceru, ka nē.

Vai tādi, kuru galvas sadalās divās daļās un spēj redzēt tumsā kā sikspārņi?

Kas tas bija?

Ejam tālāk.

Nevar būt.

Esat šādā vietā palikuši?

Nē. Nevarējām atļauties.

Kā tu zini, kas šī par vietu?

Zini tādu lietu kā grāmatas?

Mēs iesim cauri?

Jā, mums jātiek pāri uz kāpņu telpu.

Es neprotu peldēt.

Nopietni?

Tavuprāt, karantīnas zonā ir baseini?

Nē, prātvēder, es domāju...

Kā gan es to varēju zināt?

Tik riebīgi.

Paskat!

Dzin, dzin!

Jā, kungs. Vēlos pašu glaunāko numuriņu, lūdzu.

Jā, kundze. Vēlaties, lai uznesam jūsu bagāžu?

Jā, kundze. Tūlīt, kundze.

Tu gan esi jocīga.

Pats tu esi jocīgs.

Sasodīts!

Piedod.

Viss kārtībā?

Jā.

Sasodīti lieliski.

Nolāpīts.

Nebija jau tik traki.

Pamēģini uzkāpt desmit stāvus mūsu vecumā, redzēsim, ko teiksi.

Kad, pie velna, tā noticis?

Varbūt tās durvis?

Nē.

Labi. Varbūt varu šeit uzkāpt.

Apiešu apkārt un atvēršu no otras puses.

Esmu īsākā no mums visiem.

Man būs vieglāk tikt cauri.

Ja tu mirsi, paliksim bešā. Paliksi tepat.

Palīdzēsi?

Tev tur augšā viss labi?

Jā.

Te ir tāda nekārtība. Uzgaidiet mirklīti.

Foršs nazis.

Kur tā iemācījies?

Cirkā.

Kur iepriekš dzīvoji?

Teksasā.

Un Tesa?

Detroitā, Mičiganas štatā.

Es eju skolā un labi zinu, kur ir Detroita.

Tad jūs abi esat...

Bez komentāriem.

- Kā nonāci Bostonā? - Bez komentāriem.

Neprasi vairāk neko par mani.

Cik ilgi dzīvo inficētie?

Domāju, ka tu ej skolā.

Tā ir drausmīga.

Daži izdzīvo mēnesi, divus.

Bet citi staigā veselus 20 gadus.

Esi kādu nogalinājis?

Jā, daudzus.

Vai bija grūti?

Zinot, ka viņi reiz bija personības?

Dažreiz.

Un kā ar to džeku vakardien?

Noliec ieroci, Džoel.

Kas notika?

Viņu ir tik daudz.

Pēdējo reizi, kad šeit bijām, viņi klaiņoja ēkās.

Šķiet, daudz cilvēku gāja cauri, meklējot karantīnas zonu.

Iegāja telpās, meklējot naktsmājas.

Tā viņi pārņem šo pilsētu. Katru gadu ik pa mazumiņam.

Viņi šķiet vienoti.

Un kā vēl.

Sēnes aug arī zem zemes.

Lieli pavedieni, gluži kā vadi. Reizēm tie stiepjas vairākus kilometrus.

Ja uzkāpsi uz kordicepsa plankuma,

iespējams, pavisam citā vietā atmodināsi desmitiem inficēto.

Tajā brīdī tie zina, kur esi, un dodas tev pakaļ.

Tev nav imunitātes pret saplosīšanu gabalos.

Saprati?

Tas ir svarīgi.

Es cenšos tevi pasargāt.

Tad jau pa šejieni neiesim.

Nē.

Ko tad darīsim?

Iesim pa īsāko ceļu?

Muzejs.

Nevar būt.

Augšējā stāvā varam tikt pāri.

Tad jau viss kārtībā.

- Kādreiz šeit bieži gājām cauri. - Labi.

- Un viss bija kārtībā. - Lieliski.

Pilnībā izžuvis.

Varbūt visi iekšā ir miruši.

Jēziņ.

Marlīna iedeva līdzi arī šo vai tikai sviestmaizes?

Jā.

Labi, klausies, vēl daži noteikumi.

Iesim lēnām.

Ja nonāksim briesmās, slēpies mums aiz muguras.

Un tur paliec, labi?

Jā.

Manas rokas ir brīvas.

Ar to arī apsveicu.

BOSTONAS MUZEJS LAIPNI GAIDĪTI!

SUVENĪRU VEIKALS ATVĒRTS

Jā, beigts un pagalam.

Mums beidzot veicas.

Šķiet, no sākta gala vajadzēja nākt pa šejieni.

Nolāpīts.

Kas, pie velna, to izdarīja?

Varbūt...

Varbūt viņam uzbruka laukā.

Un šis ierāpoja iekšā.

Durvis bija vaļā. Varbūt viņš tās atvēra.

Es neko nedzirdu.

Ko gan varētu sadzirdēt?

Ko varētu sadzirdēt?

Sakāt, ka vainīgs ir inficētais?

Man viens uzbruka, un tas nebija nekas tamlīdzīgs.

Labi, kopš šī brīža

mēs klusēsim.

Būsim nevis klusi, bet nedzirdami.

- Nu... - Neko neprasi.

Klausi.

NEATKARĪBAS ZĀLE

Viņi neredz, taču viņi dzird.

Mūciet!

Mūc!

Viss kārtībā?

Izmežģīju potīti, bet kopumā...

jā.

Viss labi?

Es neaptaisījos, tā kā...

Nopietni?

Ja jau kādu no mums būtu sakoduši...

Pazūdam no šejienes.

Apsien ap roku.

Paldies.

Iesim tur?

Jā, zinu, izskatās bailīgi...

Bailīgi bija muzejā.

Šis ir tikai koka dēlis.

Pagaidi.

Tūlīt nāksim.

Noteikti tālāk ir vēl.

Kad vajadzēs, tiksim galā.

Paldies.

Kā ar to sīko?

Varbūt pirmais kodums nebija efektīvs, bet kā ar otro?

Varbūt tomēr nedaudz papriecājies?

Tu to spēj?

Nespēj pat pasapņot, ka mēs jebkad varētu uzvarēt?

Ej un pieskati viņu.

Ir tā, kā iztēlojies?

Vēl domāju.

Bet kas par skatu!

Aiziet, ejam, kamēr vēl gaišs.

Kur, pie velna, viņi ir?

Palieciet turpat.

Džoel?

Kas, pie velna, notiek?

Es nezinu.

Viņi iegāja iekšā ēkā.

- Ejam! - Tesa.

Tesa!

Nolāpīts.

Jēziņ.

Labi.

Šeit ir jābūt rācijai vai kam tamlīdzīgam, vai ne?

Kas viņus nogalināja? FEDRA?

Nē.

Vienu sakoda.

Veselie cīnījās ar slimajiem. Bet zaudēja visi. Tesa.

Ko tu dari?

Marlīna teica, kur viņa tevi vedīs?

Elija?

Nezinu, uz rietumiem.

Uz rietumiem. Sasodīts.

Labi. Kādam no viņiem jābūt kartei, ne?

Džoel? Palīdzēsi?

Nē!

Tesa, pietiek.

Mēs iesim mājās.

Tās nav manas draņķa mājas!

Es palikšu.

Galu galā

mūžam mums nevar veikties.

Sasodīts.

Viņa ir inficēta.

Parādi.

Džoel...

Ups, vai ne?

Noņem apsēju.

Skat.

Džoel.

Viņai nekas nekaiš.

Džoel, viņai nekas nekaiš.

Aizved viņu pie Bila un Frenka.

- Nē. - Viņi par viņu parūpēsies.

Viņi tālāk tiks galā.

Nē, es tā nevaru. Viņi viņu nepieņems.

Pieņems gan, jo tu viņus pārliecināsi.

Es tev nekad neko nelūdzu. Neprasīju, lai atbildi manām jūtām,

- lai... - Nē.

Aizvērsies? Man nav daudz laika.

Šī ir tava iespēja.

Aizved viņu tur.

Pasargā viņu.

Un rīkojies, kā nākas.

Pēc visa tā, ko mēs piedzīvojām.

Lūdzu, piekrīti, Džoel. Lūdzu.

Sasodīts!

- Cik daudz? - Viss bars.

Atlicis mazāk par minūti.

Ko tu dari?

Rūpējos, lai jums nesekotu.

Džoel.

Glāb tos, kurus vari izglābt.

Nē!

Mēs viņu nepametīsim!

Laid mani, maita!

Es neiešu tev līdzi!

Subtitrus tulkoja: Mārtiņš Grīnbergs