Original subtitles

Un svātā gara vārda āmen, paldies pēstētoju par nuģēvotu dīnu, tikai par

ko jai tik ēsa, tikko paiežu puždiņus jau okurs klot Mežā voverēta man soka,

aiznes tīma kukuļi nu manis munām draugām boļukam Un vēl,

satiku mežā loci, prosakāja munām draugām boļukam īt, es soku, labi, un

jau potaras mocās no galvas, kā te īt ar potarim?

Jai, vīnmēr, zinu, zinu, bet kad jodbīļ, tad kā ir visā pa pokolām Nākāpēc,

izbazniec, mums man draudz Kā ir tad, kūpā, bazniecā bija, kad tevi kristieja?

Nāk, kūpā, obiļas dogam Boņuk, desī zīvā Nācīt navā, ko tad brauks redzēt?

Verīs daudz, nadari mūsu kauna Nadari, nadari kaunu boņu

O, maižētis, kāpēc tev galdējās? Vai tu maižētēji sop?

Maižētēji no diva un diviena sop, kā maižētēji daro kori. Kū te labu

izlasīja, Aleksandrs? Es glāstīju, ka reikā gūsies tramvajas līdiem apsaku.

Spēcēšu bijīt.

Spēcēniek tād, ka brīgi tā ir līdz noba.

Na, brīgi tā ir, a, brīgi!

Akšē tā ir?

Nu, zini!

Brīgi nav nekādas nobas, ja nav tāda kā jūs.

Betim cilvēkiem ir noba un brīgi tā ir.

Lika, tad boti!

Un par dvēseles labajiem darbiem tev ar jomocot ēpī gromata!

Nu, ko trok galvā? Tu dzirdi mani, Jūri?

Jūri!

Tu dzirdi, Jūri?

Ko jācīk ņūkties mani vēra sarunā?

Vai tu zini, kas ir sīvītis? Ikai jūs jūvaldā.

Pauksi, līdz mani gudim zinūs.

Klusu!

Bet vai tu mocīsi litāniju?

Maļu, viņa zina, ka tava dvēselī ir tik balta, kā snīgas.

Tas nekāds, ka tančam ir ūsas tik osmaskais uzšeklis, ir ēvēt jau koklī

padusis. Cita līta, kā valmcijas atarasti, ir dreis dvēselī caurums.

Nav taisnēba.

Sāc, jei! Nav taisnēba!

Sāc, jei!

Pazierdīl! Tu zini, kāds tas ir grābs? Uzaklausēji tīsais durbiņi, kur runojas.

Ai, ai, ai, ai!

Jēzus Marikavas!

Sūgunīs, tu cepsīs!

Kūpā ar bulbumi un kopustim Kūpā ar cilkas gaļu, sausim

zierņim Jā,

draugs, ar pūķi bija Vīgolti govā nākajā ar sīvītēm

Svātais Juri, nu, palīdzi

mani stavaļdāt šito skozi Muni stāva moses

Buņu! Buņu, tu prūti globuli nuslēpumi! Nē, arī es jūsu prūti!

Tu nevienam nesacies, ko dzirdēji?

Valdis svātais jūri!

Vakals tančuk!

Vakals? Vakals tančuk! Vakals?

Kā arī ar cīvīšiem pasāk?

It kai pāļņi!

Nu, labi, ka tik daudz meitīšu mojos! Jā!

Nu, labi, pīkopšu vakarā!

Pasavjārtīs, ko var draugam paļēdzēt!

Pīkop, pīkop!

Nu!

Vajadzētu tovas skaistuļas paratinot!

Cik draugu var būt cilvēkam?

Tu vairāk jau labāk? A tā ir paēstam.

Protams, tikai vīns.

Ej, Tanču, tu visi draugs, līdz mūna kopa molē.

Līdz tavai kopa molē? Mēlīs draugs, es skaiju, vecoks mierši daudz agro.

Ko, tu mierši?

Visi mierši, tu jās.

Visi, visi mierši?

Mūži bārni!

Nā, mēs nemirsim! Kurš tīs, domājies, zonis, lai cilvēki džēlotu

mūžegi!

Tā ir, žodis?

Nu,

tā būsim!

Bigi, kur tu esi? Tevi vilki apāduši?

Vai laupiet, vai nuzuguši? Es tevi gaidīšu līdz reitam!

Lapsokars, Aleksandrīnas! Bojši, sātā? Sātā, sātā! A tu, Boņuku, naritieji! Ko?

Boņuku! A kur?

Ej te uz tebā!

Bīgi!

Boņuk!

Boņuk, tu mani gaidīji! Jā!

Tu aiz viņu vēliesi, mans mīļais draudiņš?

Jā, līdz kopam maloju, bet mēs ar tevi nikot nemirsim! Jā!

Papraši mani vēl? Nu, papraši! Ko tādu?

Nu, tu jau uz viņi!

Tu esi viņu vēl, Simont, mīļais draudziņš? Jā, līdz kā pa malai

Puņuk,

vienamīgi šo nutaļu To ir cīmdiņi manis sildi, es vēl pabūšu orā.

Nu, tas!

Vasala kaimiņi, kas nav redzēts!

Vasals, boņu!

Propējies!

Jā, propējies! Labi, ka viņš pat man aizgūja, apālēķē.

A,

kas tad te ir es?

Tu!

Ir ātri mani, viņa ruga, zvīts, kā ķēda.

Zūpusie, Magneģi, laiksīm augstīli.

Verzi garumā, atot vai te nuķaļs? It aicu dielīt.

Atot es tev jau nuķaļšu. Nelai, nelai, garam. Tā kā puiši kai uzūs.

Stroķieks, protieks.

Saimiņīgs, ej saimiņīgs.

Mums dzīverēts, kaimiņus dzēvojas.

Puiši ar galvu.

Pirmais mums tāģis uz viņu sātu aizdukojas. Pateverīt.

Kaida saivietēba, visu tovam rūkam, ņijam poroji, ņikaidu dāroji, jūs saivas

kaļangādas i avīdes izrakstāt. Pīterētītā, pīterētītā, palietu mums to

jau par genopētu.

Jā, pīterētītā, kur tu palīdzi?

Pīterētītā, ašu, diegtu labas gabals, raudot viņu gribīšu. Nu, tā es ņikaidu

nu ģēmi, es visu dienu par to viņu domāju. Pēc šo ļītu izturās nūraidūši

tikai. Tī zemnieki, kura zina beistamos augus ļimējbas

sekas, tī, kurim caur zaudējumiem nokuši pie pūrliecēbas, katrā

ziņā būdinos sāks. Genovefa vāļ ilgi guļāja zan prīdis, beidzot viņa

pasamūdās un redzāja, ka vīna poša ar savu bārnu ir mežā.

Brīsmiega vātra plūsējos starp kūkim un naboga Genovefa liudzadīvu. Ak, mīļais

dabas un tās!

Rādi savu vižu ieļēgu uz kotu uz zemi, uz saviem nelēmējiem. Bonifācija Paulā!

Atāskoties Bonifācijas Paulā!

Ķosim karoņi, simnas kristi.

Nav nekāda alikša, tikai tu esi mans mīnīgojs meļais draudziņš.

Bonifācija Paulā!

Dabudz, ej te, it aic liktis, Žāni,

laiku skaisti!

Doktors man saka, Salomon, tev tā kā mazasinēja, manis tev uzrakst

iekšdzēdīts.

Tā izšķina, tā kā ieradi nūmas gali.

Eju, kur tam mūns draugs boņuks?

Nu, laikam guļ.

Jā,

tāda mīļa stiepe var būt tikai romādā.

Ko, teši nav pārējais tūksts?

Tais tak garais pīter

Vārstāls

Paulāna! Brauču garam, domo, jo aizsagrīšu Vārstāls Aleksandri!

Vārstāls Pīter! O, ja cik sen nākam redzēju, šīs laikam piedurēju zoplotā

Brauču garam, domo, jo iebraucu Kainakā aizgā viens Muža meitas gribēs pasava

zinotīs, ā? Nu,

kas ir, mosiņas?

Pasavizinosimīs? Aha, pasavizinosimīs Pasavizinosimīs Kas vēl

nebūs? Kas, mūna moti, jūsim kolpūņa? Ošu soka ar pušiem skraidās, a kas

lūpus baros?

Draugs Nu, nu, nu, saimnīgs atsaradzīs, vēl jau esmu vecaistāvs, esmu dzēvi

Vecstāvs tiks golā viens pats Regim, vietu varāts ikceru, brauksim!

Pazaprīt, sajūties!

Hei, maz salstāns, kā jāstevīt ar ēraudzēju!

Kāds tad tevis nāk pazēst? Kāds tevis jūs?

Labi, labi, puisei, nošurt, pastosti mani.

Kā tas nūtikai, kur tas bija?

Nu, pie tos, pie armos kundzis, tavas mosas.

Ā,

sākoties atgodēt, bija, bija tāda līta. Es eju pie mīstīlu, izskinu man pretī

divi puišķini tādi.

Sasatkojusi, soka.

Lai slavoties uz kritus? Jā. Mūžegi, mūžam, kā tevi sauc, es prasīju?

Bonifācijas Paulāns, Aleksandra Dāls.

Nu, vai obuļus nagrib, es prasīju?

Kurš puika nagrib?

Itā mēs ieliedo mūžas dobsai, nusapēda, dumoja, ka zagļīja ielieduši. Tā tas

bija. Nu, liūžu, paši. Nu, dieļaņi, stoši. Nu, liūžu, ieši mūžu tobā. Labi,

dieļaņi, veid man toļok.

Pastoši, tikoties, iesamo atsejas divam par gūdu.

Es daudz bierneņi jū apcīmoju. Zīma ozi timšs palīg, nav tā kā.

Vosvarākas ar savu auceņu vins divus draudzi ir apbraukot tā zīma ar zirceņu

boņu. Pats neesmu uz skutu līlīs ar savu mašiņu, mums cik cers otrāk.

Kas pēc ir cik cers? Zirka. Otros pa mašini?

Jā, otrum.

Sīt savu, jā?

Pats aizstāvs, izšķirbaus.

Nu, uz skutu jūs darēs.

Uz draudzējumu.

Tagad, ko tu esi izsamocījis? Zini, ko? Kas tev pašam vislabāk pateikt?

Tu aiz viņu vēl ēsi mums, mīļais draudziņš? Jā, es kopā mulāju Sadēuri!

Sadēuri piekstiņu!

Nekāds pārējais! Paņemsim zoļieti, tā!

Tā ir asins zoļieta Tev pārējais tur ir tagad, pavi?

Skris gudiņas laukti!

Buņuk, līdz kurzam sadzies!

Nats, nats, nats, es tevi paradēšu.

Nāc, nāc, nāc, nāc, nāc.

Lovadīna, nu, ko tu te?

Babanka zūdzi!

Nu jau šodien! Ā, kāda ačkuma!

Pārdomā, pārdomā!

Pārskatai vēlreiz!

Ko? Pārdomā!

Pārdomā!

Es citam nepardom!

Spēcēl priekš tevi.

Cakur, bodik, cakur, mūjam!

Nu teču redzēju, kā tas notika.

Ats tu nācīti nagribēju zakti. Es tikai vēl drusku paturēšu.

Un atdūšu šumuskinam.

Boniuk! Vai tu man tos pači dusi?

Nā, pēc te to jums.

Nu jums sapori.

Mozgoj, mozgoj, es labi. Es noziemēju, ka nu bārnu palīdzi par puiku.

Bīgi!

Bīgi, tu dzirdījai, ka aš jau nu bārnu palīdzi par vēru?

Ar mani? Nu, ats vakariņos, lobot!

At, paša, savus vakariņus! To tai arī pasaciet vastām!

Es nekaitēšu.

Es muškinam parodu nāduksim. Skrēdīšu ar maimiņi kūpā.

Ko tu reiz īmosies bārnam laikā sāsties pie galda? Boņskājies brūkot, ko tur

vakarīt klausētīs, kā jau brūte dzīve.

Te Brigita ir gondūle. Šitai kaitētīs ir puiku. Jis jau savā ūda protiņā izdomoja

nozinku.

Tas tev bija cīši, pateik?

Tur jau tie līdzi, kā es jau gribu precāt!

Neitis!

Ko, neitis?

Par tu, ka kuku cārti, nu, rast no galva, navis no tīmo!

Nu, to tu labi pasvēli! A, par ko tu negribi Paulinu?

Nā, par cīšu!

Par tu, ka jei katru nakti gultā lēšu! Kā tu to zini?

Jo, smūtē, munāja mūtēji precāt zodišu!

Tagad tu saprūt, kas par lītu? Saprūt.

Kā tāda slatnie sīva katru nakti blakus, tas nav labi. Jā, tas tīsku labi nav

uz.

Vistraukokais tis, ka muna moķe padūmojas, kās esmu tas gultā laidies.

Navas muna sīva.

Reč, kur tas sunts aprakts? Saprūt. Tas sunts aprakts gultas maisā.

Saprūt. Nu, guļāsies.

Aš nemazu mināt grozu. Vai tu tur redzies, ka mēs esam spēlēt?

Tāpēc es redzēju.

Mēs esam spēlēt līku, līku, jomu svīgu. Šī ir gurnu.

Aš lielu aks. Aš teprot.

Būnīgi. Oksās arī ar simakrāniem. Ar gailēšanu.

Nāc tāp, nāc tāp.

Jūtīns traucēj.

Tāpēc izkāpsim uz krasta.

O!

O! Malo, izstīti!

Neko es naizstīpu. Man kāds ir, tāds arī ir.

Atētī auklis galens sapilies.

O!

Paldies! Paldies!

Kā ir tev no kalna? Nu, vēl runāju par kalnu?

Ērni suguņi izdegsi! Paldies!

Paldies! Pagaidi!

Redz, viss pagas zvaņās. Jā. Jūs dienis nav arī esam cilvēki.

A, ko mums tev vajag, saskitaidi?

Pauļi, Pauļi, pazakāsies, slēgsim mīru! Kādu mīru? Attaidu, ka tu ņivīnam

nesķiesi, turp māk varēsi mūši visur vīkti slēdza!

Nu, labi!

Ar labi vīru nepīsīks, metīs ceļūs! Ko svaru nabūst?

Pauļiņa, lūdzu, metīs ceļūs, lai iznokējas zvāras!

Nu, labi!

Un saki, gūdavods, dīvavods!

Dīvavods, gūdavods! Vieri, ka ņivīnam nesiešu, ka jūs redzīju plekus?

I kā redzīju, ka viss ar gailiešiem mierēja Āmen!

Ceļīs viss Nav ganvi Tagad jūt mani zvērēsi

Boņuk, ceļu! Vienkārši! Par ko jums daboti ceļu?

Tu ar ceļus Tagad vērtīsi debesīs Salīdzi trūciņus

Tagad īdomājiet svētu Antonu Jo viss uz dzīvēņus I

tāds man zvaras, augstais, svātais Antons! Augstais, svātais Antons!

Zvierupi tavam visiem, visiem zibiņim! Zvierupi tavam visiem, visiem zibiņim!

Kaņi kodvērs nabižošu Paulīņu! Kaņi kodvērs nabižošu Paulīņu!

Nabošu ievārdīs aizkļētas! Nabošu ievārdīs aizkļētas! Nasaugšu jū par

bobu! Nasaugšu jū par bobu! Par vušku, vistu vai citu civām!

Pār būšku visu lai citu sevāžu. Jums jau visur līdzēs dzierņu zaukšanā, jošanā,

uz mežu, uz mīsu, un visur citu. Āmen!

Tagad tik tīšām viss varatīt.

Aizbūšu māma, kā jau maruņas.

Paldies! Paldies! Paldies!

Paldies!

Paldies!

Ā, boņuk!

Vasals!

Vasals, ka namaloji!

Kā it dzēvoji?

Paldies par apsavaitošanu, es dzēvoju labi.

Pavasarī palēdzīju uz tālam ģemi apārt.

O, tad tev gonuls nav joīt? Žīgs, gona!

Aš jau nāc un ik aiz gons, aš jau tā ir.

Vērīšu rūgas sētā, vaidie, kas nav iz gonuls.

Kom te tu gribi?

Jau nāk viņa kāds mazais bārns Nav vajadzētu ērāties Paldis jau, paldis

Boņuk! Līdija!

Līdija!

Boņu Cik tu lēvs!

Līdija, mēs gada nevarēdām Tu vēl skaistu, ka nekai biji

Soki, paldies, dieļai! Paldies, es jau šīm tēdu gribīju. Nu, mūs viņus

izvēlēsim jau no trauma.

Paldies!

Paldies!

Paldies! Paldies!

Paldies! Paldies!

Paldies!

Paldies!

Man tā kā tos buškas.

Es kā īza domāju par tovam kozum, tai raudot gribīs. Un uz galvu.

A kā izturās jēzups pret tevi?

Lāps, lāps, jā, lāps.

Kā kās, Natāja, es jau pārādīju. Tu

tikai pasaki mani. Līdz bļūdā.

Lai dvalāk!

Dari, dari!

Īdamotiei! Dēļ zūk!

Žīk! Žīk! Kā tu te gadījies?

Žīk!

Napazēs tagad. Iz tikai tagad man jūs klausā.

Žīk! Kur tava vīta?

Šitie cenu augstīm roģēm, jo tās aizkāļināt, nājīnam pašam no to

pārģēvojiem. Gūda diplomas, vadsātāk, pārdomīt, saldāk, būt draugam

vēdējiem, lai sveju vainādējiem, et tā

vēju vainādējiem. Pārdomīt!

Pārdomīt!

Pārdomīt! Pārdomīt! Pārdomīt!

Cit nav zirgs, bet kačš.

Žiku, žiku. Īsvi mani? Gono.

Pīmini mūsu vortu, es dabūs diplomu. Ā, būt šoļ, man sunēti. Nav kas gonosīt.

Žiku. Žiku.

Jēzu, mīļai švaģerēt, kā ir daruna? Mūna cāta ir tava cāta,

mūns suns ir tavs suns.

Oi, moseņ!

Sorgis, maļvin!

Boņukiņ!

Boņuk! Celīs!

Gūs tevi gaida Boņuk! Boņuk, celīs!

Cikam tu gul tavu žiku jau aizvedi?

Jā,

jā, jā!

Tāpēc kas īsi bogoti? Kādi bogoti?

Braukai suņas zagdami Ko suņas zagdami? Ko tas iet tiem suņam dora?

Odas dēroja vai konzervantus taisa? A kas tī tādi konzervanti? Nu,

konzervantie tāda gaļa, sveidīgu, uzlieka bunģos A pat tī tādi suņas ādi

Ko?

Tādu draugu kā mūnu žiku var apēst? Vai tad tavu žiku?

Taigi nabagi nav?

Ako iet dora ar citiem suņiem?

Kādiem citiem? Nu, ar tiem, kuru zūk?

Es taisu no suņa konservantus Ikuņģim uz rēgu, lai jī rēj Tu tikai viņam nesaki

Es jau sapu, ka kultūra atnoks arī uz Latgādu Re, pataļ taisa

konservantus Tikai daļ kamnu suņu

Mēs kā nekā esam latvīši, nekā ēdi tur samoļēdi.

Dāvs, apslopē dosmas un pīdoms saviem inaidnīkiem.

Es varu trakot, ka inaidnīki, jo jī mūsu redinīki.

Ej, nu, nu, ko tu tev lidī izdaries? Ķimtok nav suņa. Varēju paša.

Dāvs, beidzīgs, grāks. Grāks ar lielos, kas cilvēki inaidnīks. Ak, grāks?

Tev nabūs zakt!

Pareidz! Tev nabūs zakt!

Dīva tāva dāla un svato goru vodā amat.

Pēstiet vai!

Dīvo vodas es tev neziet atdūšu, snusknā.

Tikai vēl drusku paturēšu.

Pats zini, kā bārnam grīt ganus bez naša vaitu un mazģis,

kāntēti nugrīst, vairs dabulēti iztais.

Pagaidu šajā vasarā tu paiemi manu tēti.

Bet, bet tas nekāds.

Mēs jau ar mammīs ļoti grīvuši. Bet es nesasildos, jo es darba nesabērstos.

Es eju konos pie opiņa cauniem.

Bet mēs jau ir porods, un todēļ mēs uzgrību izpordot.

Visu, visu, kas tikai mēs jau ir.

Rasnēs kazadžs grib paimt mēs uz visu zemēti.

Mīļais pēstētājs, nu kā var aizīt no šeienes? Šeit ir tik labi draugi!

Boņuks, Pīters, jūs!

Boņuks?

Tu dziedies?

Jā.

Nu tā tas ir.

Nu kā var aizīt no šeienes?

Visi lauki jau zīdūs.

Rudzī zīd.

A tu ziņi, ka naktīs jaunava Marija staigāja par laukiem, kā ir par mokūdīm?

Un kurie tikai pīsaskarās, tie viss zīs, plauz un zaļāj.

Bet tu ziņi, jau var redzēt arī cilvēki, bet tikai tī, kas ir bezgrāka, un tos ir

jaunas meitiņi. A, tu redzīji?

Nu, kur tāds bezgrāka? Bet es gribu redzēt. Un tu ziņi, jei viņi līdz jau

man jau sklausēja, atcerīsi, kad tas lēlais pārpils bija? Nu, iz sokaļēt.

A, dēļ ko sokaļēt? Dēļ tam, ka es palūdžu švātūjuri.

I Antonu, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā,

nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā,

nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā,

nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā, nā,

nā,

n

Taisno, ko?

Nu, muguru, muguru, taisno.

Sīvīte, panīk, sīvīte.

Pēc krišķina svaga izabļa.

Nav taisnība, divards! Tu esi tos ņardeļus izgudrojies! Baļģis!

Regiņ, mano zelta gabaliņku mēs esam izaudzinājuši!

Šitū kaunu! Dēļ mani, Aleksandrs!

Kur, baņš?

Kur tas gudrinieks, baņš? Kasnūtis! Kasnūtis? Es mīstu tā uzdenē, ka mana

maza zūgāt soņus kaunot un no soņu gaļas taisot šitos te apkorskocu vidu gaļā!

Konzervus! Konzervus! Baņ!

ka es un jūs varēšu dēļ.

Naudoties! Nē, gribu!

Ir visust!

Nu, ko tu breņis, boņuk?

Tev viss, kai mali viņai Tev viss, kai

mali viņai izuzēja, un oba arī irā Boņuk! Viss, kā citam metam Boņuk,

nācaverīs tā ir! Piertīra dzīvo! Aikais!

Palīdzi, sveiki arī jūs, es jūsim visu pīdūdu, jo jūs naziņīt, ko jūs dorīt.

Dāva, dāva, svāto gora vordā, amen. Palīdzi, mani svātojum, pro Marija

tūlējā ceļā.

Vai kam laupie tu esi?

Buc kalpāns!

Labrīt!

Vasam ceļinīgi!

Tu gādi viķi, ka tik āgeri? Nā!

A ko dals pēci?

Aleksandra Paulāna dals!

O, tad kāds padeica tavu tālu Jā, es domāju, ka tu moras, bet reiz vēl nav

par tādu Ā, tu spēlēji līdējuši kozos, ļautis savu, ka tu labas muzikants O,

uzreiz var redzēt, ka tu labu ļauš bārns Lai dīvs te paliec, audz liels un stiprs

Pagā, ko tevis sauc?

Bonifācijas Ā, tā tad, boņs, nu es atsīdu dors Bet ir nav skaidrs, boņ, ka

mēs todās mūkās lādenis reitā obrīz sastikumu?

A tu esi teviņš pa pasauli, ēj, ēj, eskatūs augšā dīvs, lejā putni, apa ceļu

man preti cilvāks.

Un tu esi tu, boņ, to es pīmenāšu.

Un tagad es zinu, ka tevi sauc boņs. A tu īsi dors. A tu boņs. A tu īsi dors.

A tu boņs. A tu īsi dors. Kā jūs varat, boņ, es tev uzspēlēšu. A tu ēj,

klausīs, kam ar vārdu dzirdēt, skotīs, kam ar vārdu redzēt.

Nu, aida!

Timā daļā kuplā līpa zalta šiltelētis Timā daļā kuplā līpa zalta

šiltelētis Kas varēja mūs leikt?

Mani ceļā varēja vilki apēst Nivīds Kristāl par mani sāca

neraudos Ēdēt, Kristiļi!

Kas labi strādā, es labi ādētu Tu man būsi krītnes palīgs

Man jau tikai netis vien, tagad būs daudz

Tova, Krista mota, mūna sīva kūpa ar to mūsniecuma aizbraucis

baļdniecu Kā jābūt, ka mēs varētu sarunāt, ka tu pagaņētu gūsi?

Tikko mēs pats sātu Kristāv, kot Lidija ar Iezupu pie mūsim

cīmojos?

Mamma nalika jīm nekādu darbu Bet tie jau bija cīmeņi A tu jau man esi kādāl

tagad?

Kā?

Šā paēm.

Tei gan ir troka.

Saprot ar sīlīšiem gūs kā gūs. Akā bija cilvēks, izpordo, se bodo, se raspesit.

A naslauk, tā arī nav var. Nu, tēs mani var tīns sadēļ.

Redz.

Zini kū, mēs jau mārbi atādu no laima.

Nu, nu.

Uti, tu, prušini, prušini.

Brīvnēt, brīvnēt, brīvnēt Ziņiku, vienreiz mēs esam Vatstāvs Viņas

pats bija mojos, a Joslauts ir pats Ziņikai Ies pajāmi āpmoņā Kā āpmoņā?

Oi, boņuk, tev gan ir golba Redz, divi cilvēki mojos, ir divas golbas

Eskais tā, aņ, neļauj.

Tāpēc, kā ir?

Nu, tā ir, tas palaido, kā kāntē, nu, kā ir.

Bet divs jau visai tas radīja.

Nē, kam jau sildos neizaušam, ko?

Nā, lūdzu, pīna!

Valna rokona!

Atbrauks Kristamotnu baiznēs Toto prīsosīts Tīvēņš tieļi tev

Vai tu pie manis paliksi dzēvot?

Tava mamma sacīja, ka tu no sētas aizgūjies Tis!

Tis! Nabādui, droļ! Un tā rumkuļi pīc! Tad pa zaudagunu tika jāvīzībos!

Vassali, gosti!

Vassals Antons, labu gan esi nuleidus!

Vassals daudz! Vassals! Kā jau es atradu? Proci, Vassals daudz! Pārdomās,

atradām!

Nīki, goņu, ģensis, tu šīm noši razā! Kā tev sūdēs labi? Dieļaņ, dieļaņ! Kūda tu?

Vassals!

Šā, cilvēki, nodarās Paldies, Pīter!

Parādāsim pirms ceļa.

Iz kopļu sacējā. Porīsim pori dēļas ceļā.

Pori upējas kolna. Jāsīm sacēšam. Atdūdīt!

Raidorgoj ceļēt.

Dreizmēs šķietnivēs.

Atdūšu uz tolā ceļojumā atbrēvotiesu kungu un pavielīgu žiku.

Turpnok izparīsim valdās.

Pērīša rūkas vēro.

Vajadzētu gusēt mītē bāzt.

Ā,

pēc debesim!

Nikur nav tādas debesu pusīs, un nikur tā naskaņa un nazaļoja kāpj mums.

Tā ir šak... Munam štāps kapitanam bija tāji cundi, kas nu

pošiem kuruļu solam liez nahautkai nūpēdēja.

Kapitāns izklāst prastās, ka to sultāns jau šādi prīkšā. O,

tā ir pajāmi sev līdz uz Petrogradu.

Bet gudris gandvēja, pasver man stājīt.

Jis tak Petrogradā saimnīkam goja pie kavīzes.

Jis pa ceļam izlasa un pie samarpurnu paroda, kur ir tos vītus, kur stopa ar

politiku. Raksavi izlasa.

Tā kā ticātu, bet kuris naudu lika kaidā mokā?

Savā mokā!

Tis Bodmara? Jā, tis paču. Jā. Kā tis Bodmara? Paldā. Tis paču? Jūs vispār nav

varu nukturēt. Katru otru dienu šļauku smaināt.

Viss reiz Bodmara.

Labvēseli cīs bodu.

Paldies, nāk patieka. Manā. Vajag žvogži, da nu mātos īlā. Rokai, trūpies,

mūsu zūzēs. Vai nādam sajūt?

Ej! Pazavēr, kā ar durvim ritiņām rīpēs?

Jā!

Kur tu tādi naži dabū? Mums.

Rauksts saucās!

Kogus tev vēl depresijās, ko lai es bišķi morku atvestu? Aizbraušu pie

Arsniždziņa, laikam jaunideļa varēs braukt pakaļā.

Īsim, Pīter!

Īsim!

Pīter, parunosim! Nu, jūs redziet, mosniņus, šitūt gaid!

Dāmam!

Ējam! Nā, nā, nā, čestak biedā!

Ej, ej, veidiet!

Kur tu te dori? Kur tu uzemi?

Nē, Žuka, bija īvairs un pro Mariju naredzēs.

Un jūs varat redzēt cilvēki bez grāka. Te var nav nekāda grāka.

Droši vīkstu naktī jūs redzēsiet. Un tikai nāc pīdē ar savu rīšu.

Un no reita izstostēsiet.

Vasari, vasari, kupuļ, ka grib!

Līdzuši, muškena kungs, tis ir tavs! Mums?

Jā!

Pavisarīt, ka tas bija ar vecūtā, un manis nejauši īkratu kabatā!

Un tu sadomājies atnist to atpakaļ? Jā! Kas tevi teica, kā Jānis?

Piestietos! Ko dals tu esi?

Boņi Aleksandra Paulāna dals!

Boņu fācijas Paulāns!

Paldies! Paldies!

Paldies! Paldies! Paldies!

Labdien, kazačkums!

Kazačkums! Dami, cēnīti nav jau tev porodā, bet pogastam.

Tur stovjos nēta Paulīna. Tas nekas, ka jai tik mazai. Jai tur panāza bēstās.

It, ganūs.

Pilnīja naudini. Izaugs lieloka, nu pilnīja svairāk. Ja atdūs naudini

pogastam. A, ko tu tur jaučīsi?

Kazačkums! Vai tad īva dusmiņi? Mūs nav bāli.

Padūmoj par savu dvēseli.

Atrētnīja boraņu.

Kas tu tāds esi? Advokats?

Cilvāks.

Mūslu vabale!

Ei, policist!

Policist!

Mūslu vabale!

Mūslu vabale!

Saru Salimons!

Saru sešās dēl durvis vēras ar šaušalīgu kalcienu, kas tīnzinājās,

likās no šī vaida kapličā uzmodīsies visi mirvojiņi, un zārk vār... Jūs

pasvēlējās!

Domitā!

Jāpipaulētis! Mēs jūs te vairs nebūsim!

Vajag kaut ko īdomot.

Ejam.

Redzīt, ko šeit spēlē?

Aš jau nav suvainīts.

Jā, skuvisi tev!

Tā tas ir tavs vords, lai atmogu tavu valstībā.

Līdzi vērkļa!

Ājūs! Jā!

Un arī tu nenaredzēti?

Nē, nenaredzam!

Kā es jūs tādēļ?

Paldies Dievam, ka es tukam uz grāga.

Paldies, paldies, tikai otrs ir labi, ka tā ir grāga, ko būs taikai pa pasauli.

Nu, ko tu trūkoji puisi? Nu, bažniet, kungs, kas to trūks?

Zirds vai mašiņa?

Agai. Ko tu satie puisi?

Paisplau, atsies uz Kristus!

Ā, mūžēgi mūžam. Man pažēst?

Ā, pažēst, pažēst.

Es esmu Bonifacijs Paulā. Paulā un Bonifacijs, jā?

Jā, mēs tak zīmē sadarējām.

Nu, neko darēt, kas nurnu atsīvādara.

Ā, nu, stājis man blokus.

Nu, kas gudroks, bazniec, kungs, zirgs vai mašiņa?

Aizglupoks, puiseķi, varbūt.

Aizvacais turoks.

Pui, skritīgi sadomājies.

Klausīs, puiseķi, tu pasveries, tev atstini spraudokas.

Man šī te brīlētē. Nu, kā tā jau bez brīlētīs, aiz... Klausīs, te pat

izbošu gau, pasverēties, cik tu toli, ī,

grovi.

Paldies, pūsieki!

Nu?

Kas otrāks?

Daudz šur.

Nu, zirgs otrāks.

Kas gudrāks? Zirgs vai mašina?

Zirgs gudrāks kā mašina?

Lildza.

Paldies, pūsieki!

Tev par šitu jūku?

Paldies. Oi, motors lai suslāca.

Nu, šim tuvok, meitiņi. Tāda kā ir.

Radvāta? Ā, atrētnis Dometrānis, meita Paulieta, pazēstu tev, pazēstu Tev

ticēbas mocība ir pa mani spīcinīgi, jūs školotās saka Mocīs, meitiņ, mocīs

Latgulē vajadzīgi, kur tur izglītoti cilvēki? Vajadzīgi, te vajadzīgi, tikai

jaidreiz brauks prūjumi Par kū?

Goregstāvstis, kādre? Čis no atrētņu i boriņu osuram paliek rasnogs un rasnogs

Es pat nūslieku Kortēgi nav, kaut jau parķi un saspartu. Paga, dieviņi, paga,

paga, paga, paga, dieviņi.

Lai palīk divaziņā, kas divaziņā, paštos maikūt cilvēks cilvēka var palīdzēt. Nu,

tad klausīšu visu pēc kortas.

Pitar, brūkā! Nu, malviniet, nu.

Pitar, rapulē drūkas!

Nu, malviniet, nu, vai tas kū sliktu gribu, nu?

Kū tu?

Nu, Marjoniet, nu, miegunā vēlreiz kop, nu!

Vasās, penču!

Vasās, vasās, draudiņ!

Nu!

Kur roku turi? Kur koju roku turi?

Pēdāļi, pēdāļi!

Ko tad pēdē?

Dēļ kam tu daudzi cepuri snogu?

Ā, redzi, kad mani gudra dūmī nokprotā, es tā knipīšu tu pa cepuri snogu,

a kad vajadzīga līga cepuri galvā,

un soku savu sokomu runīt kā par īdziņu.

Penci! Ko?

Man ir tāda paša cepuri, kā tev, ir tāda paša snogu, kā tev, tikai nezinu, vai

derēs sīvīte jūdu dobu no.

Kāda sīvīte?

Te, Lidija, kura nūziku, man nūziku Jā, draugs!

Lobo, es liktu gribādām uz sievieti, vienmēr nepatikšanas iztaisīts Nu,

reicat, kur tu tu bēd manis?

Nu, kur tu tu bēd manis?

Tanti, es vērusis tevi, tu cilvēks, kai cilvēks Bet, ka īraugi mani viņi, es

reicu, sācis palīgai teļāku Kū?

Jā, jā!

Tāda kā izziemoties kalendara loka Nav tā kā ar

garu Pīteru Kas tad ir ar garu Pīteru?

Kā jis jai grib šītā, šītā!

Tā ja jis izbrais palīgs tāda kā činētē bārni bērnu, jūs to nesargatīs

Tu esi riktīgs

draugs!

Paldies tev!

Jā!

Klausīts, boņu, ko tev tik sarkanas biksis koja? Kā ir gaida?

Nav vērīša krosa?

Nu, man jau arī nepatīk, tikai šitos pagošu sazdīvi pierti Kozas,

kā es okavīnā balsās? Labas, labas, labas, labas! Ā, skatūs aiz vienu

spierti ar bobam staigai!

Viņi jau kaut spērti, puiši jau beidz spērtīs Uzskrīt, skrīt, nenokavēt!

Tikur es naišu!

Nagribu, naišu! Bija uzsaucēšana vai nabūs? Ē, nevalidā, tikos nabūs! Kas tev

tādu gudrību iemocēja?

Viņu šaudzēsim!

Kas tu tīpā šodomai, Gomora?

Nījora!

Nījora! Nu!

Nījora!

Man vien līdz īsmīrā!

Es jau neesmu cilvēks! Es saprotu! Ko tā jīs var saprast?

Avat es saprotu!

Atnagrubu redzēt tos!

Šitūs! Kā tu nav kauna dausi!

Tad tu dirdēji Nu, mērķis, ejiet! Cita aš jau gosadzis

Rēģina puika jau soki uktu Pagāj, tu neķēli daudz būt!

Mārvien, vai tu nesieki, ka tāds mūsu sasas kāds uzsakļīts, ka būšoties visus

līpus sokt? Tad sieji!

Es uz piertertaidu naišu!

Ā,

tu!

Lai kā žoguru vajadzētu!

Veid svādiņi, parunosim pie mudiņa

Nu, pūlis, tagad tev dzēvis

nebūs Cīvīs tevā pērs, bez soļa

Cik tu liels izaudzis?

Rūdiņu uz skūlu īsi, ja?

Tonco tev prūti?

Navaisai Paulīnu negribu mūcīt Īsim, dot es jīmūtiešu Pēc

skaistāko mļaitiņa jums šupīs tevis un dzēvošu mūžu laimēji Pēc

skaistāko mļaitiņa jums šupīs tevis un dzēvošu mūžu laimēji Nā!

Nā, ko tu nāc?

Boņuk!

Nā, būtu smiesīs patsaut!

Brūķi, brūķi! Rikis, bet brūķis klētu jau šī un jāgatava!

Boņukeņ, milju drauziņ, es nocilīs visu saimnes kodom. Tebais arī jau nav

panoksnieklis. Es ilg tevi pārējā domītā, Antpauļa, ne tev tas patiks?

Atbildi, ka tev prosim. Tu būtu klusīgi, kad moti vaicai.

Boņuk, nu noci!

Nepierasti viņu paktīt!

Nu, kur tu vēl?

Nu, kur tu skrīt?

Kas tas tāds?

Malnais! Ko tis' malnais? Nu, tis' ar sarga koju!

Kāda cirka, ko?

Dabūt, kas piti.

Tas taču aliks.

Kur jau rogi?

Jā, es te.

Jā.

Jā.

Jā, laulē, kā tu tuziņi?

Baļniec kungs vajadzēja, vai ir ar mīru?

Nu, ikupīgi.

Nu, jā.

Tā kā ir tieši beziešamas norīstikti.

Aleksandr, kā tev?

Rūpst!

Taču doma cēnīta nājas tiks.

Kam jūs tagad paildīs?

Munam draugam Bonifāciju Paulānam.

Mums kris daudz.

Ar kaidu zirga koļi.

Malais.

Boņu,

es tev daudz baujumus. Tikai nācuki taņšam, ko tu pierpiet dzirdē labi.

Nesapēstīs, es nācumu boba.

Taņš!

Jā, mēs arī naturpītīšam.

Jāreiz. Hopla, mēs no valsts kā tagos šorā esam.

Kaidā topa, aļekšam topas nav.

Aļekšam ir krāns.

Poņuķiņ, es prieš tevis cukuru sakroju. Tā tā īdošu. Poņuķiņ, poņuķiņ, tikai

nastosti Pīteram, ko tu piertie par Albertu dzirdieji. Poņuķiņ, nu nāciesi.

Poņuķiņ. Nazibēsies cevoj mīrā.

Oi, boņ.

Tančuk. Tančuk.

Pīteri. Pīteri.

Tančuk.

Visādi spārpēsi.

Vienas napracātas deputāta kandidātas pirms saimnes vēlēšanām saka, ne, tas

balsoja par napracātiem kandidātiem, otrok tiksis par deputāta sīvam.

Aizmirsti! Eite, eite! Mēs panūksim!

Mīlo divmod!

Mīlo divmod, paliec bigiju Brigitai un Aleksim! Es vairs negribu jām durta ar

nogulu dibinā!

Es negribu, lai es nušliektu. Svāto dīmūti, ko dzīvēs rūģi, aizēļies Aleksa

tēruniem un svietītos, lai viņu vienmēr būtu mājāsiet.

Un dorībuši, lai Aleksa būtu labs pret jūs, lai nadzara

un nesat savu sīvu.