Original subtitles

Šie atklājumi ir unikāli, bet kā jau teicam, mums vēl priekšā ir liels darbs,

lai šo informāciju varētu oficiāli apstiprināt. Bet rezultāti viennozīmīgi

ļoti interesanti.

Vai varam apgalvot, ka šī unikāla rauga sēnīte KC

1822V ir kaut kas līdzīgs jūsu nesenajam atklājumam par ķērpiem?

Jā.

Jo, redziet, apām šim lietām ir unikāla īpašība neiznīkt un izdzīvot jebkādos

apstāpļos un temperatūrās. Līdz ar to varam apgalvot, ka sēnītē

KC1822V ir iekodēti mūžības vai nemirstības ātomi.

Rauga sēnīte mūžīgās dzīvības tavot, kur to būtu iedomājies.

Jā, darbie skatītāji, līdz tiešais beigām ir palikušas vien dažas minūtes,

droši rakstīt savus jautājumus un es tos uzdosu mūsu šīs dienas viesiem.

Doktoram Šulmanam un viņa asistenta uz zinātneskajā centrā, doktoram

Rutkovskiem. Un atgādinu, ka arī pēc rēdījuma ir iespēja rakstīt un zvanīt,

jums ir kāds aizslūgts stāsts par mūžību un nemirstību un interesantākos, es

aicināšu pie sevis izdiskutēt dzīvajā.

Jā, un es jau redzu pirmos jautājumus.

Jā, doktor, sakiet, cik daudz rauga būtu jāpēd, lai uzturētu

cēvīgi nemirtības stāvoklī?

To mēs nekādā ziņā neiesakām darīt.

Tas varētu būt bīstami. Kā jau doktor Šumanis piezīmēja, eksperimenti vēl

turpinās. Un turklāt katram cilvēkam ir savs vārds.

Sava biomaiņa un tā vienkārši ej straugu, tas var beigties arī letāli.

ja drīkst jautāt, uz kā jūs eksperimentējat?

Tā viss ir ļoti humāni. Mums ir pāris objekti panšinātos un bērnamos.

Un, kā tas notiks?

Pietiek 6 % cilvēku ar antidiātikām un vienlaiks nedot pret mikrotiskos

līdzekļus un tā kā saka.

Labvakar! Suri, ka tik vēlu.

Kur nolikt?

Tā, man vajadzēs parakstiņu no jums.

Atdrīkst pajautāt, kam jums tik daudz raugu vajadzīgs?

Neizskatās, ka jūs būtu gatavs konditoriju vērtoļā.

Ko jūs ar viņu darāt?

Ēd.

Tas ir ko?

Un pēc kā garšot?

Pēc lauga.

Interesanti.

Nekad dzīvēm esmu pliku raugu ēdis.

Drīkst pagaršot?

Ejo!

Džidi!

Ejo! Ejo!

Ejo!

Labvakar. Mums te tāda delikāta lietiņa.

Redzēt, ja jums būtu skrūgriezis, ko mēs varētu uz brīdi aizņemties.

Ā, jau nevarēšu palīdzēt.

Es esmu ļoti aizņemts.

Bet vai būtu tūna?

Kas jums liekas, ka kaut kāds autoservis ir?

Holā! Ieicinu no sīkšana.

Vai ne?

Kā tad, jā, lūdzu!

Nāciet, droši!

Mīlēt, kāvron, iedzīvo, ka no teņa.

Esmu Egonis.

Vampīrs pirmajā paudzē.

Es saprotu, tam grūti noticēt, bet tā tas ir.

Nebaidies, mēs te neesam, lai tev nodarītu pāri, ja vien tu pats to

Un viņš kas ir?

Tas ir Karlos.

Mi nombre, señores, Karlos. Soy vampiro de cuarta generación. Soy bisnieto de

Augusto Pinochet.

Tas ir Karlos.

Apmaiņas students no Dienvidu Amerikas. Sakriks šur.

Mēs tevi ilgi neaizskavēsim.

Tik līdz Karlos būs pabeidzis remontu, mēs dosimies tālāk.

Mēs arī pāris dienas nesam ēduši.

Tā kā tavās interesēs...

Jūs gadījumā nesat zilie?

Ke dice?

Pregunta, mēnesumas homoseksuālis.

Es, ka es homofobu?

Nav pareta.

Pēra, tad u poģisē.

No kurienes šāds jautājums?

Vampīri.

Viss tā sūkšana, zīkana... Un, un, un... Auspīts arī...

Nē, nu... Tev jau vēl tā kā... Viņa... Toču...

Vispār... Mēs vampīri

esam panseksuāļi!

Nejautāšu, no kurienes šāds cienasts, bet uzskatīsim to par viesmēlību

žēstu.

Nevēlaties pieskarties īstākajām nemestības noslēpumām.

Man taču nav zobu.

Es varu pizsūkt.

Priekš tevis un iestojot krūzītē.

Kaut kā nehigieniski. Nē, nē, nē, paldies, bet varbūt jums to vajadzētu

ārā. Notašķīsiet man vēl salonu.

Eso. Kēs?

Baļā! Sūki!

Še temējo encima?

Kasī, kasī nada.

Čestēs per andu. Ajūdame!

Kitāle, lūs pantelones!

Pantelones!

Paldies!

Nē.

Esperā!

Kas tagad esmu?

Tu joprojām esi tāpēc bailīgs, pacīvs,

antisociāls sliņķis.

Bet viss man iepriekšējā dzīve, nodzīvotā,

man ir

ideāli.

Vērtības. Tik daudz kļūdu ir viesās. Ir noticis manā dzīvē tik nepareizes

izvēles.

Nu ko, mēs te pamazām dosimies. Ja gribas vēl kādreiz pietuvoties

viņš varam izkastēt.

Tikai... Pēc dienaktas asins sabojāsies.

Tad gan labāk meklē ko jaunu.

Paga... Paga, bijis!

Paga, tagad tā.

Jūs tevi...

Ieraudaties, ja? Nekat cilvēka masiņas nolaišat man vispār galvu noraujiet.

Lai ko?

Tieši lai ko?

Lai ko? Lai parādītu, cik pēciedzīgi tas viss ir? Kas es esmu? Es

pats zinu, kas es esmu. Ja zini, tad nebaidīsi.

Nu kā?

Nebaidīsi pievienoties mums.

Šis jau bija tikai tāds ieskats.

Tavu dzīvku viss dinamiski un piesārti nāca.

Nu, es nezinu. Es nevaru.

Man... Es

neesmu gatavs.

1972.

gada pavasarī augstu Argentīnas Andu kalno grupa jaunu katoļa vidies

izdīvoja eksistenciālu drāmu par dzīvi, nāvi un nemirtību.

Viņu lidmašīna, Uruguvāja regbija komandas Old Christian Club čārterēja ar

45 cilvēkiem uz klāju, nogāzā nepieejamā kalnu apgabalā.

3600 metru virs jūras līmeņa.

Termometra stabiņš rādīja vairāk nekā 20 grādus zem nulles.

Lielākā daļa lidmašīnas pasažieru bija mīruši. Vai nu lidmašīnai saduroties ar

zemi, vai nu ievainojumiem nākamajās dienās pēc kāda trofas.

Divi palikušie klausoties nelielu tranzistoru rādio.

Uzzināja, ka 11 dienu ilgā meklēšana ir pārtraukta nelabvēlīgu laikapstākļi dēļ

un arī tāpēc, ka neviens necerēja atrati kādī dzīvojušo.

Un kad dzīvi palikušie bija notiesājuši to pārtikas mazumiņu, kas atradās

līdmašīnā un apsvēruši iespēju ēst krēslu pilnījumus un ādi koferi, viņam

uzmākties pa.

Un viņa saprat, ka izdzīvos tikai tad.

ja ēdīt bojā gājušos.

Fui, cik šausmīgi!

19. gadsimts darīja galu folkloristisko vampīru laikmetam un vispirms tika

kontekstualizēts nedzīvā metaforika un viņa tika pakļauta industriālas

revolūcijas izvirzīstajām prasībām. Arī īstu dedzību to izvērsa Karls Marks.

Domī vienkārši, viss kapitālisti ir vampīri ar nedzīvām mašīnām, ja kapitāli

tiek izsūkt visu dzīvā spēku resursi.

19. gadsimt beigās un 20. gadsimt sākumā vampīriem kapitālistiem pievienojās arī

komunisti, sociālisti un anarhisti.

Tas, kā šiem ekonomiskajam beidojumam trūka, tā bija estetiskā pievilcība. 19.

gadsimtam nepieciešamais nēru kairinājums, kur ir prieprasījums, tur

piedāvājums.

kā publicēja vampīru, kur agrākos miroņus asinsūcējas, nomainīja

stilīgie baironiskā tipa vampīri. Nu, 19.

gadsienu beigās, pārkāpjot jebkādas legālā sabiedrībā pieļautās robežas,

parādījās jauns vampīru tipa. Nu, kā iet izredzētējām?

Aizsver procesā.

Ļoti cerēgumi.

Nekribētu to sarūpnāt kaunsvārā.

Ak, Dievs!

Mīlīt, es viņu atradu!

Tolite mana!

Var prots, es jau padomāju, ka tu esi aizmukusi. Ko? Tu gribēji aizbēgt no

mamītis? Ko?

Tu gribēji, lai mamītis bēdājās? Mamītis jau padomāja, ka labi, tev ir

aizmukusi. Ko?

Kā lai es jums pateicos?

Nē, tas tiešām ir vārdos nesakams.

Ir vēl pasaulē godīgi un iejūtīgi cilvēki, vai ne?

Nu, paldies.

Es drīkstu uz minūtiekā, man žēl kāds sagrūst.

Vau!

Eju!

Atver kripto naudu, ja?

Nē, man draudzināja vienā vīrta, no kurām es to esmu nopirkt, viņš arī

ar šitiem, bet tas tā īsti, kad man varēja saprast, tā ir tāda laimes spēles

šķiet, nē?

Nē, es domāju, neko prognozēt jau īsti nevar.

Nē, nē, nu, tā kā, ja pietiek nervu un pacietības, šito viss ņemties, jā.

Es neiemildīs, es uzsmēķēšu.

Nē! Nē! Nē! Nē!

Tā mēs neticam, tiešām būtu daudz, bet un draudzi, ne vīri, tieši pirms pusgadā

atvēr pats savu konditoriju.

Iedomājoties, un pirms mēnesi viņa nopirka jaunu Nissan.

Nē, nu uz nomaks, protams, bet nu Nissan.

Un viņiem tik daudz pasūtījuma. Es nezinu, es man liekas, prātās vajag no

darba apjomu. Man vispār, kā man brīvstājas, dabā ikšanas skrien gar

Gar jūru man ļoti patīk skriet. Tā kā izvēdinās. Sakārtoju galvu, sakārtoju

un pēc tam es atkal vai kaut kādu nedēļu izturēs ar cilvēkiem.

Nu, vai arī mazpilsētā, bet kā man, kas tā izdevā iekšā?

Šodien arī, jā, izšķīros beidzot ar bīšu.

Tā izklēkties gribējās.

Nejautājiet, ko es tur tagad baigi viņu aprināšu.

Lai jau dzīvo, kā grib. Ja jau reiz tā.

Es numiram pakaļ neskrēdīšu.

Es savu kļūdu zinu, bet es pakaļ nevienam neskrēdīju.

Es tamēr atspieviet, jā. Man liekas, man būtu savu šitā jāpazama.

Nē, nu, ja vīrieti pirmo reizi nesaprotu. Nē, nu, tad piedodiet

Ē, vispār atvieglājums.

Priekšā jauna dzīve.

Būs jāatrod kāds cits hobītiski.

Piedodiet, es tikai runāju, runāju, spēlēt nepatiet, kā man celtas.

Cintīgi!

Labi, tad droši vien, ka jādod jās.

Gabi!

Tu baigi veldzi garumā.

Turklāt viņa nav tavs tips.

Karlos, dimekieni šeja.

Puta madre.

Puta madre.

Nē, mokis.

Ha, ha, ha!

Kas tur ir?

Kas tur ir?

Tu nedzirni?

Es dzirnu.

Tur ir kāpna?

Kas tur ir?

Kas viņi ir?

Grupa spiedri.

Mēķi muzicēm kopā.

Kā tas sauc? Jo ir grupa.

Čipsīgiņš.

Au, au!

Makuls, es nevaru izspiedēt.

Pie tevi ir tik mierīgi un klusi.

It kādējie būtu apstājušies.

Kas tagad izpārnotiek?

Carlos, querido, por favor, toca algo para el alma.

Mēs visu laiku tev nevarēsim būt blakus.

Mums ir arī savas lietas.

Agribēju vēl, tev pašam tas būs jāaizdara.

Dzirņi?

Rasmēs?

Nu, bēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēē

Paldies!

Tad es gribu atpistot.

Svešā vietā mīgs ir trauslāks.

Pie tevs riktīgi forši.

Karlus un Mariju šeit patīk.

Mēs labprāt pat uzkavētos ilgāk, bet mūs gaida.

Vecējā siena šķūnī.

Šonakt. Vecējā šķūnī?

Siena šķūnī.

Nāc, kad esi.

Sveiki!

Sakait, vai jūs nesat redzēti vakar šeit šo sievieti?

Viņas tuvinieki ziņo, ka viņi šeit mātos kriet šajā pusē.

Viņa šeit bija?

Viņa ar jums gulēja?

Jūs tā?

Jo viņa man ir godīgs ieviet.

Viņa netajā apkārt ar pilošu pežu.

Es pamanīšu kaut ko divaini pēdējā laikā.

Mums pilsētā iedzīvotājs sūdusi, ka pazūdot lopi,

kaķi, suņi.

Un tā tad jūs viņu redzējāt?

Jā. Nu?

Viņa skrēja.

Skrēja? Vai bēga?

Vienu pati?

Ar suni.

Šis suns?

Tas ir asinis?

Es zinu, ka tas var izklausīties vairāk nekā

dīvaini, bet atbildes uz visiem tiem jautājumiem jūs varat meklēt vecajā

sūnī.

Vecajā siena sūnī?

Vai te jāsiet un šķūnīt?

Ah, huiņ!

Būļāk! Sīkāk!

Ko tu man nobijātēji?

Kas jums bārē no kurci tur iespēlēties?

Tā kā vieci bučo viesus, šķirdamies uz ielas,

un tie matos laižas pārslas pūkainas un lielas, ja kāds

vieci nenobučots.

Aizies no mums projām, būs tam nelaimīga oma, novakars būs bojāts.

Garu vientulīgu sēju aizies tasgar paksi, kurš gan bučos, to

zielas tramvajā vai taksī.

Tāpēc visi garā rindā stājieties uz buču, lai pēc padarīta darba varu iet uz

čuķi.

Maimēļ! Es zināju, ka tā kāds izredzētais ir klāt.

Izredzētais ir klāt! Reiz bez šitajiem!

Kāds izredzētais?

Viss, nevajag, mami!

Tā, es kāpi nost, tāpēc es atnācu, lai to pateiktu.

Es es es un jūs esat jūs.

Un jums visiem vajag pie terapeita! Jums pilnīgi visiem vajag pie terapeita!

Labdien, izradzētais!

Bērns arī esat iesaistījuši savās pervercijās. Oskars nav bērns.

Patīcībā viņš ir vecāks nekā mēs visi kopā.

Paklau!

Visi!

Oskar!

Te ir noticis pārpatums.

Es atzīstos, jā, es divas reizes pagašoju.

Egonis uzstāja.

Jā, jā, man gribējās zināt.

Labi, no malas tas varbūt tā neizskatījās, bet es to galīgi

Un es esmu daudz ko lieto, es ticu mani. Bet tas taču nenozīmē, ka es esmu kaut

kāds izredzētājs.

Bet tu esi izredzētājs.

Un kurš to saka?

Mēs visi to sakam.

Mēs.

Mēs. Un kas te te?

Tu te būtu galvenais?

Nē.

Galvenais ir dzīvības kods.

Ko tu dari izredzētais?

Izredzētais kalpo... Izredzētais kalpo kancleram.

Ar viņu tu varēsi iepazīties šonakt, kad notiks tev svinīgā uzņemšanas

ceremonija.

Kāpēc tieši es?

Ir maz cilvēki, kuri tik nožēlojami ir izniekojuši savu dzīvi.

Kļūstot par vampīru, es neko daudz neizmainīs. Un viens no tiem esi tu.

Es negribu būt vampīrs. Es gribu palikt cilvēks.

Tu esi sūnīgs cilvēks!

Ko ir tādas paveicis?

Vai mēs tev rīkstam pargulēt?

Mēs vēl varētu pači čet!

Tu vari gulēt oranžē telti!

Hei!

Enlana Rāna!

Tikai nelicies ar Oskaru. Viņš tikai pēc izskatīja bērns.

Patīsībā tieši viņš man pirms 20 gadiem.

Tu nepārprot, man jau viss patīk.

Godvārds!

Egon!

Man atlicis 20 gadus mazāk vispār kaut kādiem šķūņiem, sakni pagarbiem un balūs

piedestiem bērniņiem. Lai viņš sird!

Es gribu gulēt savā gultīnā, vai vismaz zārkā.

Lāsien to, amigo.

Ker ir, mor ir.

Speram, nu, pēdēt.

Tendiendo.

Vienākā. Andā, vent.

Štā, tas ir tas, kas tavā vecumā jādara.

Runājot par vecumu, zini, esmu pabeigts daudz vairāk sievietēs,

nekā tu vispār spēj iedomoties.

Un vīrieši es arī.

Kad runā, runā līdz pabeidz visu sakamo.

Neklusē, lai kaut ko pateiktu.

un nerunā, lai klusētu.

Ja pieņem, tad pasāki to atklāt, neapslēp to.

Ja atsākies, skaidi, jo neskaidru attiekšanas ir tikai vāja

piegriešanas.

Nepieņem pusi risinājumu, netīci pusi patiesībām,

nesapņo pa pusē.

Nefantazē par puscerībām, Pusi dzeriena nevēl te slaps,

Pusi maltītas nerimdinās iesalku, Puscerš novedis

nekurien, Pusa idejas nenesis augļas, Tavo otra puse

nav tas, ko tu mīli, Tā esi tu pati citā laikā, Taču

tā ir paša telpā, tā esi tu.

kad tevis nav.

Pusa dzīve ir dzīve, kuru tu neesi nodzīvojis, vārds,

kuru neesi pateicis, smaids, kura esi patalpījis,

milestību, kuru neesi iemantojis,

draudzību, kuru neesi iepazījis.

Tiekties un nenonākt!

Strādāt un nestrādāt, Ierasties tikai, lai būtu prom,

Tas, kas padara tevi sveši tokai,

Un viņus svešas tev.

Pusa ir vienkārši nespējas brīdis, Bet tu to spēji,

Jo tev nepastāv tikai pa pusē.

Tu esi viens vesels, Kam jānodzīva, veselu dzīvi,

nevis pusi dzīvis.

Pēc viss.

Jā, cāvēl. Kāds puss ir klāt?

Tāpēc.

Tāpēc.

Domē, kamkos tev nedrīkst redzēt pēc oficiālās ceremonijas?

Šo dzīvē.

Un nekšā tev vēlāk pasaukt.

Iepikti, nē?

Kur?

Tas ir izredzēts.

Sveiki!

Jums droši vien jau ziņoja. Te kaut kāds pārpatums. Es neesmu nekāds

izredzētais. Es knapu divas reizes tikai pagaršoju.

Un tas, ko jūs tiko ar to kaķi, nu, tas...

Labi, labi, lai viņš bez rokām tikai.

Taudzījām dažādiem spēkiem iedarbojoties savā starpā, tu esi izvēlēts, lai

turpmāk visu savu bezgalīgo dzīvi būtu man blakus un kalpotu, kā pirms tevis ir

kalpojuši citi. Bet, lai kļūtu par pilvārtīgu mūsu kopienas locekli, no

tiek pracīts iniciējošies notikumi.

Kas par notikumu?

Šam īša?

Kā sakot?

Mani sakoties?

Jā, un tava nožēlojama cilvēka dzīve beigties, sākties lūstīt

priekpilns izvirtīgiem notikumiem, pagātas ceļojums kopā ar mani.

Kā tā ar mani dvērta?

Oda linhuna?

Nē, jau linhuna.

Kāpēc jau šķiet, ka tev tāda ir?

Paldies, paldies, paldies.

Es tevi jautāšu. Vai ir

kādi iespēja attiekties no šī cilvēka?

Šāda izņēmumu iespēja nekalpot pastāv.

Bet tomēr tik un tā tev jākļūst par vampīru.

Izvēloties pirmo pareizo upuri pašam.

Un tad tu paliet par izraidīto.

Nu, neuzreiz, protams, mēs uztaisām mazas svinības un tā.

Ko nozīmē par izraidīto?

Čau vēja, ka beidžu rudurēšu šo mīsu.

Mēs no tevis novērsīsimies, ka nu vēža slimniekam.

Un visu tavu bezgalīgo mūžu nevienam no mūsējiem nebūs atļaut tevi satikt.

Tu dzīvosi viens.

Tā izzināšu, kurš ir pareizais upurs.

Nē, es publiski.

Tā tik daudz profesionāļu klātbūtnē. Es galīgi neesmu kaķi cilvēks.

Man ir ideja.

Es to veidu.

Jums ir brīdis?

Es podkastu sakarā.

Jums interesē reitingi?

Labi, brauc. Jā, jā.

Ha! Sarunāt.

Sarunājiet. Tas viss būs tā intīmāk, intīmāk un tā diskrētāk, bet jūs to

pieredzēsiet. Absolut.

Egon! Vai tu varētu aizvest mani līdz pilsētē?

Stop!

Es tev aizstīšu, ejam!

Es varētu, ka ir pietlādi, šis jau ir gan daudz skatītāji iespējams, bet šo

nenorētu būt jauni skatītāji rekord.

Kā nekā ekstra izlaidums.

Tā, es laižu džinglu un tad jau pamazām, ja?

Labvakars, darbie skatītāji!

Radz, ka šodien mums ir pieslēdzies rekord liels skatītāja daudzums, par to

man, gan manam šī vakar priekšniecīm bezgalīgs prieks.

Man gan uzreiz jāatvainojās, jo solītā diskusija par sasaldēšanu nākotnes

jeb krio fetisks ar luterāņu mācītāju izpaliks. Diemžēl svētai tās ir

ar raugu. Bet man šonakt ir jauns viesis.

Un, lai viņš ar sevi iepazīstina par, es tik vien vēlos piebild,

ka viņš esot atklājis mūžīgās dzīvošanas avotas. Un, kā viņš man pat nu pat

atzinās, esot ceļā uz šo transformāciju, kas ļautu viņam dzīvot mūžīgi.

Un tā tad lūdzu.

Par sevi tagad? Jā.

Par sevi es, nu, ko es varu?

Cik es tevi atceros, man vienmēr ir tev, kurš par redzēt.

Bet tas, laikam, tagad tieši nozīmes tam īsti nav.

Jā, nu es, kopš mazotnes, man

jau ir vienmēr interesējis, es pieļauju tāpat kā jūs, mužīgās dzīvošanas

jautājums. Bet tagad es varu apgalvot.

Ka viss, ko jūs šeit runājat, tas viss ir tuvu bezjēdzībai.

Jā, tāpēc gan.

Tāpēc, ka pa īstam nemirstīgi var būt. Un pa īstam izbaudīt augstākās ecības

formu var tikai vampīri.

Jā, vampīri. Un jūs nepārklausījāties. Un lai to pierādītu, es, tu līdzi.

O, cik interesanti, darbie skatītāji.

Vampīru paraugdemonstrējumais patiesā mēs mums atraukt.

Kriptovalūtis speciālis. No bērnības zināms, kā rakmēs tiešajā ēterā mums.

Lielākā daļa cilvēku nav pelnības dzīvot mūžīgi. Vēl vairāk viņiem, ne visiem,

dažiem vajadzētu nomirt uzreiz un atbrīvot pacalu no sevis un to, ko viņi

satrādājuši.

Es nerunāju tikai par sev vien.

Dzīve tā ir tā kā, tā ir jābūt kā dāvanai, kuru nodzīvot garšīgi un

apetīti citiem. Un tāpēc, un tāpēc,

ievadot sevi šajā mūžības ceļā un

apzinoties, ka es dzīvošu ļoti ilgi, līdz vērturpeigām, līdz

pataule, atgriezīsies pirmdējā havasā.

Nu, bija pīklam, jā?

Jā.

Tu ir tā saktīgs, kolši.

Vai piedodais? Nē, nē, tu, ko, nekas pasties tikšs. Man te tā patām viss

jātīr, vai ne?

Es aizmirstu pateikt, ka man ļoti patīk to raidījumu.

Es esmu redzējis visas ierakstas. Es pat raugu sāku ēst.

Forši. Nu, nē.

Nu, priec dzirdēt.

Es varētu augt, protams, neiesakēt.

Jā, jā.

Mēs varējām kaut kādā īstīt pāliņām.

Pāpjāplā. Katrā ziņā?

Nu ko, es varu būt tieši.

Jā.

Es tā skatos, ka tu arī esi bijis, kur aizgājis iekos, jā?

Nu, ko?

Tad viņš padarīts, tā kā... Varbūt varētu mani izmest pie mājas, nē?

Aizrauc.

Oskarī, tu nav mitras sāvētis, kad ir mani?

Nē.

Viņš jūs apmānīja!

Viņš joprojām ir tāds pats cilvēks, kāds bija!